| |
[Dec. 22nd, 2004|10:26 am] |
Sms, kaut kad pirms miega: "čuči, Eņģelīt".
Piektais.
Šie spārnotie debesu radījumi šķiet ir nesaraujami saistīti ar mani.
Sen nebiju tik saldi gulējusi.
Sniega pārslas krīt uz spārniem un pārvēršas mirdzošās lāsēs. |
|
|
| |
[Dec. 22nd, 2004|02:24 pm] |
Gribas dejot.
Virpuļot kopā ar sniega pārslām.
Viņš pacēla mani gaisā un es apviju kājas viņam ap vidukli un mēs dejojām.
Un bija pilnīgi vienalga par visu pārējo.
Gribu vēlreiz tā.
Gribu atkal.
Dejot.
Un ne tikai… |
|
|