| 1:12p |
asinjojam. mees visi tachu leenaam noasinjojam. liidz beigaas paliekam veci, baali un sazhuvushi kaa salmi. nav vairs ne miilestiibas, ne saapju, ir tikai ruugtums, siiki ikdienas priecinji (varbuut) un nepiepildiitas veeleeshanaas. |
| 1:45p |
bet nu nav jau par ko gausties.
shii ir viena no taam dienaam, kad apgjeerbs ir kraasains, caur zaljajaam lapaam mirdz zilu debesu krikuciishi, ja mani neizmetiis no darba, tas kljuus arvien interesantaaks, maize ar jogurtu veel joprojaam ir ljoti garshiigi, bet pie auzu paarslu cepumiem prasaas teeju.
shii ir viena no taam dienaam, kad nogurums ir sasniedzis taadu virsotni, ka modinaataaju no riita vairs nedzird, laiku nevar saplaanot un viss ir vieglaa miglaa.
shii ir viena no taam dienaam, kad apzinos, ka nezinu, ko daru, kad gribas, lai viss buutu taa viegli, viegli, bet nav, un es nezinu, vai ir veerts puuleeties.
shii ir viena no taam dienaam, kad es saklausu kaut ko no sevis gandriiz katraa dziesmaa, ko speelee swhrock, kad timing ir tieshi taads, lai peedeejaa briidii paspeetu pacelt klausuli, kad zvana priekshnieks, kad gribas attaisiit to viina pudeli, kas klusi gulj atvilknee, un vienai pashai izdzert. |
| 10:42p |
mani 'intelektuaalie maisinji', kaa tie shodien tika nosaukti, bija ljoti patiikama nasta. taapat kaa salabotaas kurpes. tikai tie pukjuzirnji... jo slimniicas galdinjam domaati. es... slimniicas apraxtam nav vaardu, taapat kaa sajuutai, ieraugot miilju staavu pavisam izdilushu. bet tas smaids un veelme peec kafijas tomeer mazliet aizdzina skumjas.
un, jaa, es arii piebiedrojos visiem tiem, kas priecaajas par filminju par pjatigorski. |