|
|
|
Oktobris 1., 2006
11:26 - contained in my cotton ctrib where i feel no turbulence
apdomājot Ivanova izdarīto, to, ka tā bija vienīgā izeja uz brīvību, es gribot negribot identificējos ar viņu, šajā situācijā ir tik kārdinoši teikt Jā, nav jau īsti tā, ka gribas teikt Nē, bet nedrīkst!, Nedrīkst teikt Jā, jo es vienkārši principā neatbilstu nekādām prasībām..
jā, es zinu, lasot darba piedāvājumus es, iespējams, pārāk bargi visu iedalu ir/nav, un mani šur tur, iespējams, arī pieņemtu BEZ tiem dažiem punktiem, varbūt tas viņiem nav tas būtiskākais, bet.. bet šis nav tas gadījums! tiešām nav? NAV!
man ir jāatrisina tā nedomāšanas problēma. bet kā? [jo es taču domāju! es VARU runāt ar cilvēkiem! kāpēc tad neizdodas?]
un arī tas sindroms, ko Šuvajevs pieminēja, jāatrod. manas aizdomas droši vien ir muļķas, tāpēc nemaz nepieminēšu, citādi pati sev vēlāk kā muļķe izklausīšos.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
