|
|
|
Decembris 23., 2006
22:21 - mans sapņu vajātājs
esmu par daudz no viņa atradusi.
jāatzīst, ka es viņu vairs nepazīstu.
es nedomāju, ka šamais ir daudz mainījies, joprojām tāpati lielisko kategorija, asprātības un visādi triki kā no pilnības raga, notikumi un ērmību apkopojumi viņa prātā, viss tik oh so wow,
jau tad man bija nelielas problēmas.
tagad es tikai aiz sajūsmas nopūšos, noslauku siekalu un dodos mājup.
*plivina rokas*
bet ko darīt?
|
22:27 - tam di dam
un daži raksta par saviem dienas un dienu un vispār dzīves notikumiem kamēr daži gvelž par kā būtu, ja būtu. bē.
iespējams, ka tas ir vienkārši the-grass-is-always-greener-on-the-other-side gadījums. un varbūt kāds domā, ka foršāk ir gvelzt.
re kā. pirmo es nesaucu par gvelšanu :/
|
23:55 - šņurk!
a bet mīlīgi. mīlīgi kā var ar apņēmību pēkšņi izdomāt iet skatīties Stay un tad nokonstatēt, ka maitam DVD pirmais reģions un būs jāiet uz mammas istabu.. bet pa tamo laiku jau sākt skatīties to Love Actually.. un kā var neatcerēties daudz ko, bet pēkšņi es zinu, ko viņš viņai teiks, jo kāds to pēc filmas teica man un švīīīīīīks! vesela atmiņu lente ķēde kā lai to sauc! ..sākot jau ar to, ka reiz šo filmu redzēju kino.
vai man šajos ziemassvētkos būtu jāatzīstas?
vai man būtu jāatzīstas, ka .. ka.
ir pabriesmīgi. to atzīšanos darītu vieglāks kaut kas, ja es spētu pēc tam arī... arī izturēt tās izraisītās sekas. kas principā liktos labas un jaukas un "wow, šitā izgāja"!
es nevaru.
i am no good. because i am no good.
i
do not
live up to those
expectations.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |