... ceriibas un skumjas ...

aj, dumi, dumi, duma mana dziive, skumjas pilda ik vienu manu shuunu, ik vienu smadzenju nervu, ik vienu sirds shuuninju! es mirstu, es ilgojos un drebu, esmu pazaudejis ko tadu, kas neveelas mani vairs atrast, kas pati skumst, bet neatziist, ka pietruukst manis ... esmu samekleejis domubiedrus, kas kopiigi veeles veidot muuziku, kas veelas raxtit un speeleet, kas veelas mani kaa draugu, bet tie ir tikai draugi, man pietruukst taa, kam varu speeleet muuziku, kam varu izkliegt saapi ar dziesmu, kam varu likt ilgoties tikai ar dazaam notiim ,kam varu uzticeeties un dot uzticiibu, man gruuti, ka shis cilveeks, aizbraucot uz riigu, bez manis juutas perfekti, man gruuti, ka shis cilveeks priecaajas un skumst, ka ilgojas, bet tieshi nepasaka, ka peec manis, man gruuti, ka neesmu notureejis to, kas deva mani dziivei jeegu, kas deva speeku ciiniities, es nepateicu, ka leenaam mirstu, iespeejams buutu ko mainiijis, vinja teica, ka tad buutu skatiijusies uz mani savaadaak, teica, ka nebuutu pametusi, bet es negribeeju likt iezheeloties, es veeleejos iepatikties kaads esmu, bet nesanaaca, nemaaceeju, attieciiba bija pirmauas, man ljoti noziimiigas, ne jau pashas pirmaas, bet nopietnaakaas taadaa ilgumaa, es iemiiljoju, piekjeeros, centos kaa vareeju, vinjas draugi visu samaisiija, arii es, bet nav, nav taada speeka, ka vareetu atgriezt vinju atpakalj, nav taada speeka, kas mazo, gjeniaalo praatu atdotu, kas ljautu priecaaties par vinjas 10 bioogjijaa, 10 geometrijaa, visu, visu, pat par to, kas neskiet svariigs citiem, ko saprotu tikai es, manii nav vairs taas dziive, to ceriibu, taa speeka, to ilgu, manii ir nekas, kas nogurdina, dzen mani depresijaa, kaut arii miilestiibas tachu naaks un ies, kaut gan tas skiet kaa nerealitaate man, bet citiem par to nospljauties, kaut arii ... pajat man visu, pleijeris uz ausiim u aiziet, aiziet nezinaamajaa, aiziet tur, kur nekas nav paziistams, kur jaaciinaas pasham, kur skumjas un bailes njem virsroku ...