| vakardienas simtomi |
11. Jul 2004|13:55 |
tumshie silueti izgaismojaas
un palika tikai kauns.
nez kaapeec man kljuva bail
no pasaules un sevis pashas.
mana esiiba bija tik kaila,tik neapbrunjota
(bet ierochi tachu ir slikti)
kur bija mana apzinja,kad to pateeja pret trakumseergu.
noteikti bija izgaajusi nopirkt pienu.
un taapeec potes vietaa sanjeema kukuliiti rupjmaizes
ar ieceptu saapi,pret kuru nolauzu zobus.
tumsa acu priekshaa-ierasta paraadiiba.
tad ir jaaieturas pie kaa stabila
(ne pie apzinjas,re kaa taa liigojas)
jaanogaida.uz mirkli satumsiis pavisam,tad
paleenaam maziem,asiem punktinjiem durstot,
viss atguus savu ieprieksheejo izskatu. |
|