| |
[5. Nov 2004|20:06] |
Es to atceros tik skaidri.
Tu pienāc man klāt un
sāc skaļi, ilgi un atklāti man stāstīt par savām problēmām,
par to, kā šodien ar tevi notika,
kas šķērsojis tavu ceļu un ko esi sapratusi.
Brīdi es vienaldzīgi klausījos, tad pagrieos un aizgāju.
jo arī man svarīga esmu tikai es pati.
Vai tikai šodien esmu pamanījusi, cik ļoti cilvēki ir koncentrēti uz sevi? |
|
|