....Mad Worlds creature!

Daba tiešam ir sajukusi. Uzsveru - s-a-j-u-k-u-s-i. Pa dienu bezspēcīgi un bezjēdzīgi aizmigu, pamodos tumša istabā. Kaut kas nebija tā, kam tam vajadzēja būt. Lai gan redzēju dīvainu sapni, kur es ar vienu bērnības draudzeni slēpos no liela negaisa un debesis bija ļoti tumšas ar violetiem zibeņiem.
Izeju uz balkona un ppretīm man nozib tumši rozā zibens šautra. Bērni laukā bezrūpīgi rotaļājas, sakot ''Ev, prikols, rekur zibens!''. Melnie mākoņi strauji tuvojas un sāk līt. Bērni paskrien apakšā zem jumtiem un nojumītēm, turpinot bezrūpīgi spēlēties. Bet tās tumšās debesis, kas iedveš bailes un bijību!!!
Gaiss svaigs...tikai ik pa laikam kārtējais dārdiens un zibeņo virs Vējiņstroikas, lēnām virzoties uz manu mājas pusi...Tā nu kādu laiku ši uguņošana bija tieši ne pārāk tālu no mana loga. Uzvārīju tasi zaļās tējas un vēroju ;so nedaudz baiso skatu.

Bailes...daba sajukusi orātā. Ir taču aprīļa vidus, negaiss nekad nav aprīlī, parasti uz maiju vai pat dažreiz nav lidz Jāņiem...savādi, patiešam savādi.
Ko tādu no Mates Dabas nebiju gaidījusi...dīvaini arī kā sajūtas pielīdiznās jūtamiem sapņiem.