![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Masa ir mīklaina un universāla parādība, Nekas par to nav izziņots un nav gaidīts. Un pēkšņi cilvēki sanāk kā melns, ti eplūst no visām pusēm un no visiem virzieniem. Viņu kustība ir uzņēmīga un ļoti atšķiras no sadzīviskās ziņkāres. Kā parasti daļa sabiedrības kur traucoties inficē arī pārējos, bet Viņiem atķīrībā no citiem ir mērķis. Mērķis ir visstumšākais - atrast vietu kur sapulcēt cilvēkus. Atrast vietu, kur atrasties savā kodolā, taču masa nav nemaz tik sponāna kā no malas tas sķiet.
Tiklīdz radusies masa, tā tūlīt pat steidzas palielināties.IZaugsme ir svarīgākais masas mērķis un īpašiba. Masa sabrūk tikpat pēkšņi kā rodas. Tās vērtība, kas pieļauj izaugsmi, vienlaikus to apdraud. Masā vienmēr ir dzīvīga sabrukuma sajūtas nojauta, no kuras masa cenšas izvairīties strauji pieaugot. Kamēr vien var, masa cenšas visu uzņemt sevī, bet, tikko tā ir visu uzņēmusi, tai diemžēl jāsabrūk.
Tātad, respektīvi, savācoties aizvien jaunāi masai, tas palīdz izvairītie sno sabrukuma.
Ir divi masu veidi:
Atvērtā masa. Vārds ''atvērta'' jāsaprot visās iespējamas nozīmēs - masa visur un visos virzienos ir tāda. Atvērtā masa pastāv tik ilgi kamēr aug. Tiklīdz augšana mitējas, sākas tās sabrukums.
Slēgtā masa. Tā atsakās no pieaugsmes un visu uzmanību velta patstāvīgumam, tās raksturīgākā iezīme ir ''robeža'' Slēgtā masa turas stingri. Tā rada vietu sev, kur norobežoties, tai ir piešķirta piepildāma telpa. PIeplūdums telpā ir ierobežots, arī iekļūt tajā nevar jebkurā veidā. [...]
Robeža ļoti tur tiek respektēta. Tā var būt cieši novilkta, no akmens vai stipras sienas veidā.. Var noteikt īpašu uzņemšanas aktu , var ievest noteiktu samaksu par iekļūšanu. Kad masas telpa pietiekami piepildīta, neviens vairs tur netiek ielaists.
''Pat ja ārpusē atrodas iekšāgribētāji, tos neatzīst par piederīgiem pie īstās masas, jo galvenais vienmēr ir un paiek blīva masa slēgtā telpā.''
Masa īpašu jūtīgumu un aizkaitinātību izraisa pret ilgi noteiktiem ienaidniekiem. Tie pret tiem var izrīkotie skā vēlas - būt rupji un agresīvi vai laipni un pretīmnākoši, bet saglabājot ironiju. Reiz radusies masa vēlas strauji augt, bet cieš no vajātības un naidīguma izjūtām. ārējs uzbrukums masu var tikai stiprināt. Fiziska izkliedēsana masu sasaista un satuvina vēl vairāk.Vājākie atkritīs no masas, bet stiprākie un palikušie būs vēl tuvāki, nekā iepriekš.
Uzbrukums masai no iekšienes var tai nodarīt daudz lielāku ļaunumu. Masa to uztver kā ''amorālu rīcibu'', kā uzpirkšanu, kā kaut ko tādu, kas neatbilst viņuprāt skaidrajam un tīrajam.
Bet katrā no masas avr būt kāds Viens, kas nes mazu nodevēju sev sirdī, kurš arī grib ''est'', ''dzert'', un ''mīlēt'' un vēlas sev ''mieru''. Kamēr viņs par to nerūpējas un nepiešķir tam lielāku nozīmi, viņam ļauj varu un liek mieru. Bet tiklīdz vi;ns savu vemi un idejas izsaka, viņu sāk neieredzēt, ignorēt un no viņa baidās. Svarīgi masai ir saglabāt to barjeras robežu.
Tiklīdz radusies masa, tā tūlīt pat steidzas palielināties.IZaugsme ir svarīgākais masas mērķis un īpašiba. Masa sabrūk tikpat pēkšņi kā rodas. Tās vērtība, kas pieļauj izaugsmi, vienlaikus to apdraud. Masā vienmēr ir dzīvīga sabrukuma sajūtas nojauta, no kuras masa cenšas izvairīties strauji pieaugot. Kamēr vien var, masa cenšas visu uzņemt sevī, bet, tikko tā ir visu uzņēmusi, tai diemžēl jāsabrūk.
Tātad, respektīvi, savācoties aizvien jaunāi masai, tas palīdz izvairītie sno sabrukuma.
Ir divi masu veidi:
Atvērtā masa. Vārds ''atvērta'' jāsaprot visās iespējamas nozīmēs - masa visur un visos virzienos ir tāda. Atvērtā masa pastāv tik ilgi kamēr aug. Tiklīdz augšana mitējas, sākas tās sabrukums.
Slēgtā masa. Tā atsakās no pieaugsmes un visu uzmanību velta patstāvīgumam, tās raksturīgākā iezīme ir ''robeža'' Slēgtā masa turas stingri. Tā rada vietu sev, kur norobežoties, tai ir piešķirta piepildāma telpa. PIeplūdums telpā ir ierobežots, arī iekļūt tajā nevar jebkurā veidā. [...]
Robeža ļoti tur tiek respektēta. Tā var būt cieši novilkta, no akmens vai stipras sienas veidā.. Var noteikt īpašu uzņemšanas aktu , var ievest noteiktu samaksu par iekļūšanu. Kad masas telpa pietiekami piepildīta, neviens vairs tur netiek ielaists.
''Pat ja ārpusē atrodas iekšāgribētāji, tos neatzīst par piederīgiem pie īstās masas, jo galvenais vienmēr ir un paiek blīva masa slēgtā telpā.''
Masa īpašu jūtīgumu un aizkaitinātību izraisa pret ilgi noteiktiem ienaidniekiem. Tie pret tiem var izrīkotie skā vēlas - būt rupji un agresīvi vai laipni un pretīmnākoši, bet saglabājot ironiju. Reiz radusies masa vēlas strauji augt, bet cieš no vajātības un naidīguma izjūtām. ārējs uzbrukums masu var tikai stiprināt. Fiziska izkliedēsana masu sasaista un satuvina vēl vairāk.Vājākie atkritīs no masas, bet stiprākie un palikušie būs vēl tuvāki, nekā iepriekš.
Uzbrukums masai no iekšienes var tai nodarīt daudz lielāku ļaunumu. Masa to uztver kā ''amorālu rīcibu'', kā uzpirkšanu, kā kaut ko tādu, kas neatbilst viņuprāt skaidrajam un tīrajam.
Bet katrā no masas avr būt kāds Viens, kas nes mazu nodevēju sev sirdī, kurš arī grib ''est'', ''dzert'', un ''mīlēt'' un vēlas sev ''mieru''. Kamēr viņs par to nerūpējas un nepiešķir tam lielāku nozīmi, viņam ļauj varu un liek mieru. Bet tiklīdz vi;ns savu vemi un idejas izsaka, viņu sāk neieredzēt, ignorēt un no viņa baidās. Svarīgi masai ir saglabāt to barjeras robežu.