|
Tuesday, February 15th, 2005
|
5:02p - mmm :)
Anita bija 19 gadus veca slaida jurispudences studente. Vasarā viņa bija iekārtojusies darbā par apkopēju kādā sporta kompleksā, lai nopelnītu kādu naudiņu viņas iecienītajām izklaidēm un, kas zin, varbūt arī iepazīties ar kādu jauku sportiska izskata puisi. Anitai patika sportiski vīrieši. Viņi tai likās vīrišķīgi un azartiski. Spēcīgs, muskuļots vīrietis bija viņas visiecienītākā erotiskā fantāzija, mammai pat dažkārt vairākas reizes vajadzēja klauvēt pie vannas istabas durvīm: "Meitiņ, kad tu beidzot nāksi laukā!" Arī Anita apmeklēja sporta zāli. Viņas augums bija patīkami vingrs. Viņa zināja, ka zēni klubos to novērtēja. Viņai patika nedēļas nogalēs ar draudzenēm iet uz deju klubiem un tur izaicinoši dejot. Anitu uzbudināja vīriešu kārīgie skatieni, bet viņa zināja, ka viņu iegūs tikai ĪSTAIS. Tikai viņam tā sargā savu augumu.
Anita gaidīja pie ģerbtuves durvīm, kad to pametīs pēdējais futbolists. Visa komanda skaisti zilos formas tērpos bučiem klabot pameta ģērbtuves. Kāds kaukāziska izskata tumšmatis ar acīm, ejot garām Anitai, vērtējoši nobrauca pār viņas augumu. Lai arī Anitai nebija ko slēpt, tomēr pār viņas muguru pārskrēja tirpas. Viņa nedroši ievaicājās, vai kāds vēl ir palicis ģērbtuvēs. Kaukāzietis laikam nesaprata, tapēc atbildēja kaut ko savā nazālajā akcentā krieviski un slaidi nospļāvās uz gaiteņa grīdas aizejot. "Tik vīrišķīgs!" nodomāja Anita un viņas vaigi piesarka.
Anita paņēma spaini un birsti un devās uzkopt ģērbtuvi. Slaukot grīdu viņai nācās pacelt vairākas futbolistu pavirši nomestās mantas. Pacēlusi kādas apakšbikses, viņa nedroši pietuvināja tās savam degunam. Nāsīs iecirtās viegls urīna un sviedru smārds. Anitai sareiba galva. Viņa apsēdās un atpogāja savas vasarīgās kleitiņas augšējo pogu. Viņas roka pārslīdēja pār krūtīm. Krūtsgali bija piebrieduši. Viņa pievēra acis un papleta muti, klusi iestenēdamies. Roka slīdēja zemāk. Viņa ļāva rokai slīdēt starp gurniem un kājām, bet pagaidām, sevi iekārdinot, centās neaizskart pašu jūtīgāko vietu, tādējādi palielinot vēlmi. Viņa iztēlojās, kā pār viņas miesu slīd spēcīgās, spalvainās gruzīnu futbolista rokas. Iedomājās, kā šis tumšmatis lūkojās uz viņu ar savām ugunīgajām acīm. Beidzot viņa ļāva rokai paslīdēt zem biksītēm, kuras jau bija kļuvušas nedaudz mitras. Slīdot turp, roka negribigi slīdēja pa Anitas kopto bikini zonu, bet atceļā pirksts iegrima starp mitrajām kaunuma lūpām un tuvojās klitoram. Anita izliecās. Viņas kājstarpe tik strauji pielija ar sievišķo sulu, ka divas lāses nopilēja zemē. Anita izlaida matus un piespieda atrastās apkšbikses pie sejas. Roka sāka darboties arvien ritmiskāk. Viņa iztēlojās kā kaukāzietis dušā iegūst viņu no aizmugures, plēšot aiz krūtsgaliem un aiz sajūsmas elšot savā vīrišķīgajā balsī...
Kad Anita atvēra acis, viņa ieraudzīja, ka ap viņu bija sapulcējšies vairāki futbolisti. Arī tumšmatis. Viņi visi nekaunīgi lūkojās uz nosarkušo un izspūrušo Anitu. Anita savilka uz leju kleitu un drudžaini pogāja ciet pogas. Viņa piecēlās un piesarkusi kā biete paķēra birsti un mēģināja doties prom. Futbolisti bija aplenkuši viņu un garām nelaida. Viņa mēģināja izlausties. Lai arī starp kuriem futbolistiem viņa nesprauktos, lai arī kura futbolista acīs viņa lūdzoši neskatītos, nekur viņu nelaida, bet acīs viņa redzēja tikai izsmieklu un iekāri.
Loks kļuva aizvien šaurāks. Te kāds iegrābās viņas krūtī. Līdz ko viņa pagriezās, lai apskatītos, kurš ir vainīgais. No otras puses kāds iegrābās viņas pēcpusē, aizskarot kājstarpi. Viņa pagriezās un iecirta pļauku, tūdaļ pat saņemdama pretī sitienu ar dūri. Viņa nogāzās zemē, bet, kad cēlās kājās, uzdūrās sasvīdušam pimpim, kurš nu atradās 3 centimetrus no viņas sejas. Varmācīgie futbolisti ņirdza, un to rokas jau pavisam nekaunīgi grābstīja visu, kas gadījās pa ķērienam. Piepeši viņa sajuta milzīgas sāpes anālajā atverē. Kāds bija iebraucis tajā ar savu akmenscieto locekli. Viņa jutās it kā viņu drāztu pakaļā ar karstu krāsns kruķi...
****
Viņi bija aizgājuši. Anita sēdēja pierāvusi kājas un drebēja. Pār viņas vaigiem tecēja asaras, bet no sūrstošās kājstarpes sūcās asinis un ritēja pār viņas cisku. Viņas kleitiņa bija saplēsta driskās. Sagaidījusi tumsu, Anita devās mājup. Viņas galva bija tukša, tajā klejoja pārmetumi sev, naids, bailes. Pie kāda žoga ierējās suns. Anita salēcās un sāka histēriski raudāt. Viņai bija tik ļoti bail.
****
Pēc vairākām dienām Anita tomēr sadūšojās un aizgāja uz policiju. Viņa bija uzlikusi lielas saulesbrilles, jo zilumi zem saraudātajām acīm vēl nebija pārgājuši, bet gan pārvērtušies par violeti dzelteniem. Ienākusi iecirknī viņa bailīgi piegāja pie sekretāres un ar izkaltušu no uztraukuma muti izstomīja:"Mani..izvaroja..ko man tagad?"
"Kas? KO tu teici? Izvaroja? Runā skaļāk! KO nāk te un nevar ne normāli parunāt? DOmā man ausis kā lokatori, ka varu šādu pīkstēšanu saprast" strupi, visiem telpā esošajiem, dzirdot atcirta sekretāre.
"Jā! Mani izvaroja.." pusbalsī teica Anita un izplūda asarās.
"Beidz ņuņāt! Še raksti iesniegumu! Ar ņuņāšanu neko nepanāksi. Nav ko staigāt apkārt pa naktīm. Saģērbjās jaunās kā tādas maukas un tad brīnās, kā šīs izvaro ik uz stūra. A mums te vēl ar viņām jānoņemas."
Asarām pilot Anita rakstīja iesniegumu, ik pa brīdim uzklausot strupjos sekretāres norādījumus un atbildot uz viņas jautājumiem. Lai arī ko Anita neatbildētu, sekretāre nebija apmierināta un purpināja:"Tā kā nekad policijā nebūtu bijuši! Nudien!"
****
Anitu nosūtīja uz izmeklēšanu pie ārsta. Ārsts jau bija saprotošāks, lika uzkāpt uz ginekoloģijas krēsla. Un rūpīgi izmeklēja Anitu, ik pa laikam šo to atzīmēdams žurnālā. Tad ārsts piecēlās un teica:"Viss kārtībā. Nekādu slimības pazīmju nav. Vienīgi esat dabūjusi ērces, bet to viegli risināt, pasmērēsiet ar šo ziedīti. Bet vēl kas. Man jūs jāsarūgtina. Jūsu sfinkters ir neglābjami saplēsts. Tādēļ jūs ne tikai vairs nespēsiet normāli bezdēt, bet arī būs problēmas ar izkārnījumu saturēšanu. Tādēļ mēs jums izrakstīsim speciālu pamperu, kurš jums būs ikdienā jānēsā. Vai arī vēl viena alternatīva - aizbāznis, tikai pie viņa būs jāpierod. Varu jums pademonstrēt, kāda būs sajūta."
Te Anita neticēja savām acīm. Ārsts iegrūda savu dzimumlocekli viņas anālajā atverē, sāpīgi atplēšot visas brūces. Anita aiz sāpēm zaudēja samaņu.
Kad Anita pamodās, ārsts pliķēja viņu pa vaigiem. ķermeņa apakšdaļa bija viegli notirpusi un viņa neko nejuta. Anita pieleca savās grīļīgajās kājās un nedrošiem soļiem metās laukā no kabineta.
"Nākamnedēļ atnāc izņemt diegus!" kliedza nopakaļ ārsts.
Anita metās laukā no slimnīcas. Kājas sāka atgūt sajūtas un līdz ar to atgriezās arī sāpes. Te no pretējās ielas puses pieskrēja kāds vīrs un sāka purināt Anitu pie pleciem:"Klau, mauka! Tu te nemēģini iegāzt Ariašvilli! Viņš ir mūsu vienīgā iespēja kausa izcīņā. Novel vainu uz kādiem pusaudžiem, vai arī vispār sēdi mājās un klusē! Ja mēs kausu neiegūsim, pārlauzīšu tev kājas, saprati?"
Anita metās skriešus. Lai arī kur viņa neskrietu, viņu pavadīja nosodoši skatieni. "Mauka ... ","tā viņai vajag","dabūja ko gribēja" viņa dzirdēja no visu pārmetoši lūrošo sievišu mutēm. Dažas sievietes pat mēģināja iespļaut. Cita aizlika Anitai priekšā kāju. Anita smagi nokrita uz asfalta, nobrāžot ceļus.
Te kāds bērnelis iemeta pa roku ar akmeni: "Mauka!" Anitas roka kļuva pavisam stīva un trāpījuma vietā parādījās milzīgs pampums. Anita mēģināja piecelties. Bet apkārt saskrēja bariņš bērneļu un sāka plēst viņas matus un spert ar kājām.
Anita sāka raudāt:"Palīgā! Nevajag! Izbeidziet!"
Nošvīkstēja riepas. No apsturētā automobīļa izleca stalts jauneklis. Viņš metās pie bērnu bariņa un kliedza :"A nu prom, salašņas! Ko jūs te darat? Savāciet savas rokas! Laidiet nabaga meiteni vaļā."
Jauneklis piegāja klāt nabaga Anitai un ielūkojās viņas acīs. Viņam bija zilas tīras acis. Viņš aplika rokas viņai ap pleciem un palīdzēja piecelties."Nāc ejam!"
Promejot viņš nolamāja ziņkārīgo pūli, kurš bija salasījies. Nolasīja viņiem lekciju par morāli, cilvēciskumu un par to, kurš cienīgs akmeni mest. Visi nokaunējušies izklīda.
"Nāc, es tevi aizvedīšu drošībā!"
Anita pamāja un iekāpa viņa automašīnā
****
Pēc nedēļas Anitas līķi kādā piepilsētas mežā atrada kāds sēņotājs. Viņai bija lauzts mugurkauls un nogriezta galva. Līķis bija apgānīts...
(15 comments |comment on this)
|
|
|
|