Bomzis...'s Journal

> recent entries
> calendar
> friends
> Bomzha atkritumu maiseeklis
> profile

Tuesday, February 15th, 2005
5:02p - mmm :)
Anita bija 19 gadus
veca slaida jurispudences studente.
Vasarā viņa bija iekārtojusies darbā par
apkopēju kādā sporta kompleksā, lai
nopelnītu kādu naudiņu viņas
iecienītajām izklaidēm un, kas zin,
varbūt arī iepazīties ar kādu jauku
sportiska izskata puisi. Anitai patika
sportiski vīrieši. Viņi tai likās
vīrišķīgi un azartiski. Spēcīgs,
muskuļots vīrietis bija viņas
visiecienītākā erotiskā fantāzija,
mammai pat dažkārt vairākas reizes
vajadzēja klauvēt pie vannas istabas
durvīm: "Meitiņ, kad tu beidzot nāksi
laukā!" Arī Anita apmeklēja sporta zāli.
Viņas augums bija patīkami vingrs. Viņa
zināja, ka zēni klubos to novērtēja.
Viņai patika nedēļas nogalēs ar
draudzenēm iet uz deju klubiem un tur
izaicinoši dejot. Anitu uzbudināja
vīriešu kārīgie skatieni, bet viņa
zināja, ka viņu iegūs tikai ĪSTAIS.
Tikai viņam tā sargā savu augumu.


Anita gaidīja pie ģerbtuves durvīm,
kad to pametīs pēdējais futbolists. Visa
komanda skaisti zilos formas tērpos
bučiem klabot pameta ģērbtuves. Kāds
kaukāziska izskata tumšmatis ar acīm,
ejot garām Anitai, vērtējoši nobrauca
pār viņas augumu. Lai arī Anitai nebija
ko slēpt, tomēr pār viņas muguru
pārskrēja tirpas. Viņa nedroši
ievaicājās, vai kāds vēl ir palicis
ģērbtuvēs. Kaukāzietis laikam nesaprata,
tapēc atbildēja kaut ko savā nazālajā
akcentā krieviski un slaidi nospļāvās uz
gaiteņa grīdas aizejot.
"Tik
vīrišķīgs!" nodomāja Anita un viņas
vaigi piesarka.

Anita paņēma spaini
un birsti un devās uzkopt ģērbtuvi.
Slaukot grīdu viņai nācās pacelt
vairākas futbolistu pavirši nomestās
mantas. Pacēlusi kādas apakšbikses, viņa
nedroši pietuvināja tās savam degunam.
Nāsīs iecirtās viegls urīna un sviedru
smārds. Anitai sareiba galva. Viņa
apsēdās un atpogāja savas vasarīgās
kleitiņas augšējo pogu. Viņas roka
pārslīdēja pār krūtīm. Krūtsgali bija
piebrieduši. Viņa pievēra acis un
papleta muti, klusi iestenēdamies. Roka
slīdēja zemāk. Viņa ļāva rokai slīdēt
starp gurniem un kājām, bet pagaidām,
sevi iekārdinot, centās neaizskart pašu
jūtīgāko vietu, tādējādi palielinot
vēlmi. Viņa iztēlojās, kā pār viņas
miesu slīd spēcīgās, spalvainās gruzīnu
futbolista rokas. Iedomājās, kā šis
tumšmatis lūkojās uz viņu ar savām
ugunīgajām acīm. Beidzot viņa ļāva rokai
paslīdēt zem biksītēm, kuras jau bija
kļuvušas nedaudz mitras. Slīdot turp,
roka negribigi slīdēja pa Anitas kopto
bikini zonu, bet atceļā pirksts iegrima
starp mitrajām kaunuma lūpām un tuvojās
klitoram. Anita izliecās. Viņas
kājstarpe tik strauji pielija ar
sievišķo sulu, ka divas lāses nopilēja
zemē. Anita izlaida matus un piespieda
atrastās apkšbikses pie sejas. Roka sāka
darboties arvien ritmiskāk. Viņa
iztēlojās kā kaukāzietis dušā iegūst
viņu no aizmugures, plēšot aiz
krūtsgaliem un aiz sajūsmas elšot savā
vīrišķīgajā balsī...

Kad Anita
atvēra acis, viņa ieraudzīja, ka ap viņu
bija sapulcējšies vairāki futbolisti.
Arī tumšmatis. Viņi visi nekaunīgi
lūkojās uz nosarkušo un izspūrušo Anitu.
Anita savilka uz leju kleitu un
drudžaini pogāja ciet pogas. Viņa
piecēlās un piesarkusi kā biete paķēra
birsti un mēģināja doties prom.
Futbolisti bija aplenkuši viņu un garām
nelaida. Viņa mēģināja izlausties. Lai
arī starp kuriem futbolistiem viņa
nesprauktos, lai arī kura futbolista
acīs viņa lūdzoši neskatītos, nekur viņu
nelaida, bet acīs viņa redzēja tikai
izsmieklu un iekāri.

Loks kļuva
aizvien šaurāks. Te kāds iegrābās viņas
krūtī. Līdz ko viņa pagriezās, lai
apskatītos, kurš ir vainīgais. No otras
puses kāds iegrābās viņas pēcpusē,
aizskarot kājstarpi. Viņa pagriezās un
iecirta pļauku, tūdaļ pat saņemdama
pretī sitienu ar dūri. Viņa nogāzās
zemē, bet, kad cēlās kājās, uzdūrās
sasvīdušam pimpim, kurš nu atradās 3
centimetrus no viņas sejas. Varmācīgie
futbolisti ņirdza, un to rokas jau
pavisam nekaunīgi grābstīja visu, kas
gadījās pa ķērienam. Piepeši viņa sajuta
milzīgas sāpes anālajā atverē. Kāds bija
iebraucis tajā ar savu akmenscieto
locekli. Viņa jutās it kā viņu drāztu
pakaļā ar karstu krāsns kruķi...


****

Viņi bija aizgājuši. Anita
sēdēja pierāvusi kājas un drebēja. Pār
viņas vaigiem tecēja asaras, bet no
sūrstošās kājstarpes sūcās asinis un
ritēja pār viņas cisku. Viņas kleitiņa
bija saplēsta driskās. Sagaidījusi
tumsu, Anita devās mājup. Viņas galva
bija tukša, tajā klejoja pārmetumi sev,
naids, bailes. Pie kāda žoga ierējās
suns. Anita salēcās un sāka histēriski
raudāt. Viņai bija tik ļoti bail.


****

Pēc vairākām dienām Anita
tomēr sadūšojās un aizgāja uz policiju.
Viņa bija uzlikusi lielas saulesbrilles,
jo zilumi zem saraudātajām acīm vēl
nebija pārgājuši, bet gan pārvērtušies
par violeti dzelteniem. Ienākusi
iecirknī viņa bailīgi piegāja pie
sekretāres un ar izkaltušu no uztraukuma
muti izstomīja:"Mani..izvaroja..ko man
tagad?"

"Kas? KO tu teici? Izvaroja?
Runā skaļāk! KO nāk te un nevar ne
normāli parunāt? DOmā man ausis kā
lokatori, ka varu šādu pīkstēšanu
saprast" strupi, visiem telpā esošajiem,
dzirdot atcirta sekretāre.

"Jā! Mani
izvaroja.." pusbalsī teica Anita un
izplūda asarās.

"Beidz ņuņāt! Še
raksti iesniegumu! Ar ņuņāšanu neko
nepanāksi. Nav ko staigāt apkārt pa
naktīm. Saģērbjās jaunās kā tādas maukas
un tad brīnās, kā šīs izvaro ik uz
stūra. A mums te vēl ar viņām
jānoņemas."

Asarām pilot Anita
rakstīja iesniegumu, ik pa brīdim
uzklausot strupjos sekretāres
norādījumus un atbildot uz viņas
jautājumiem. Lai arī ko Anita
neatbildētu, sekretāre nebija
apmierināta un purpināja:"Tā kā nekad
policijā nebūtu bijuši! Nudien!"


****

Anitu nosūtīja uz
izmeklēšanu pie ārsta. Ārsts jau bija
saprotošāks, lika uzkāpt uz
ginekoloģijas krēsla. Un rūpīgi
izmeklēja Anitu, ik pa laikam šo to
atzīmēdams žurnālā. Tad ārsts piecēlās
un teica:"Viss kārtībā. Nekādu slimības
pazīmju nav. Vienīgi esat dabūjusi
ērces, bet to viegli risināt,
pasmērēsiet ar šo ziedīti. Bet vēl kas.
Man jūs jāsarūgtina. Jūsu sfinkters ir
neglābjami saplēsts. Tādēļ jūs ne tikai
vairs nespēsiet normāli bezdēt, bet arī
būs problēmas ar izkārnījumu saturēšanu.
Tādēļ mēs jums izrakstīsim speciālu
pamperu, kurš jums būs ikdienā jānēsā.
Vai arī vēl viena alternatīva -
aizbāznis, tikai pie viņa būs jāpierod.
Varu jums pademonstrēt, kāda būs
sajūta."

Te Anita neticēja savām
acīm. Ārsts iegrūda savu dzimumlocekli
viņas anālajā atverē, sāpīgi atplēšot
visas brūces. Anita aiz sāpēm zaudēja
samaņu.

Kad Anita pamodās, ārsts
pliķēja viņu pa vaigiem. ķermeņa
apakšdaļa bija viegli notirpusi un viņa
neko nejuta. Anita pieleca savās
grīļīgajās kājās un nedrošiem soļiem
metās laukā no kabineta.

"Nākamnedēļ
atnāc izņemt diegus!" kliedza nopakaļ
ārsts.

Anita metās laukā no
slimnīcas. Kājas sāka atgūt sajūtas un
līdz ar to atgriezās arī sāpes. Te no
pretējās ielas puses pieskrēja kāds vīrs
un sāka purināt Anitu pie pleciem:"Klau,
mauka! Tu te nemēģini iegāzt Ariašvilli!
Viņš ir mūsu vienīgā iespēja kausa
izcīņā. Novel vainu uz kādiem
pusaudžiem, vai arī vispār sēdi mājās un
klusē! Ja mēs kausu neiegūsim,
pārlauzīšu tev kājas, saprati?"


Anita metās skriešus. Lai arī kur
viņa neskrietu, viņu pavadīja nosodoši
skatieni.
"Mauka ... ","tā viņai
vajag","dabūja ko gribēja" viņa dzirdēja
no visu pārmetoši lūrošo sievišu mutēm.
Dažas sievietes pat mēģināja iespļaut.
Cita aizlika Anitai priekšā kāju. Anita
smagi nokrita uz asfalta, nobrāžot
ceļus.

Te kāds bērnelis iemeta pa
roku ar akmeni: "Mauka!"
Anitas roka
kļuva pavisam stīva un trāpījuma vietā
parādījās milzīgs pampums. Anita
mēģināja piecelties. Bet apkārt saskrēja
bariņš bērneļu un sāka plēst viņas matus
un spert ar kājām.

Anita sāka
raudāt:"Palīgā! Nevajag! Izbeidziet!"


Nošvīkstēja riepas. No apsturētā
automobīļa izleca stalts jauneklis. Viņš
metās pie bērnu bariņa un kliedza :"A nu
prom, salašņas! Ko jūs te darat?
Savāciet savas rokas! Laidiet nabaga
meiteni vaļā."

Jauneklis piegāja
klāt nabaga Anitai un ielūkojās viņas
acīs. Viņam bija zilas tīras acis. Viņš
aplika rokas viņai ap pleciem un
palīdzēja piecelties."Nāc ejam!"


Promejot viņš nolamāja ziņkārīgo
pūli, kurš bija salasījies. Nolasīja
viņiem lekciju par morāli, cilvēciskumu
un par to, kurš cienīgs akmeni mest.
Visi nokaunējušies izklīda.

"Nāc, es
tevi aizvedīšu drošībā!"

Anita
pamāja un iekāpa viņa automašīnā


****

Pēc nedēļas Anitas līķi
kādā piepilsētas mežā atrada kāds
sēņotājs. Viņai bija lauzts mugurkauls
un nogriezta galva. Līķis bija
apgānīts...

(15 comments |comment on this)


<< previous day [calendar] next day >>

> top of page
Sviesta Ciba