19:31 - 3
Tomass
30 gadi. Karavīrs
Tomasu iepazinu pavisam nejauši. Precīzāk- laikā, kad biju ļoti aizrāvusies ar vēstures lietām Sergejs man teica, ka iepazīstinās ar kādu savu draugu, kas no tā visa daudz jēdz. Tā nu vienu dienu Tomass uzradās man skype un tā sākās pusotra gadu ilgais piedzīvojums. MAn tolaik bija 18, viņam- gandrīz 28. Tumšiem, īsiem matiem, ne pārāk garš augumā, bet ar tāāāāādu augumu, ka atlika vien siekaloties. Kad bijām kādu mēnesi sarakstījušies, saņēmu aicinājumu uz tikšanos. Tas bija 12.klases pavasaris un tolaik modē bija tikties ar ~10 gadus vecākiem vīriešiem, tāpēc laikam arī piekritu viņu satikt. Atceros, cik nenormāli satraukusies es biju. Tā mēs sākām satikties. Tomass man likās ideālas vīrietis- spēcīgs, izskatīgs un vēl visu maksāja. Izpildīja visas manas kaprīzes un allaž bija gatavs uz manām afērām. Nezinu kurā brīdī izlēmām, ka šāda satikšanās būtu jāievieš regulāri, bet tā nu tas viss arī sākās pavisam nopietni. Drīz vien man nācās atklāt, ka neesmu vienīgā un vienu dienu viss aizgāja tik ļoti šķērsām, ka viens otru nobloķējām, lai vairākus mēnešus nerunātu, atkal saietu kopā un plānotu kopīga dzīvokļa īrēšanu un arī ieminēšanos par kāzām. Ugu, Tomass man vienmēr būs mans lieliskais vīrietis. Tā nu mēs pusotra gada laikā pašķīrāmies 7 reizes, kamēr es viņu pametu pavisam.
Tagad, kad pagājuši jau gandrīz 3 gadi, Tomass man atrakstīja. Uzaicināja uz tikšanos. Pasēdējām, papļāpājām. Nu tā no sirds. Bet tik un tā vairs nebija tas. Sarunājām kādreiz vēl šitā kur aiziet. Viņš joprojām bija tikpat neparasts kā toreiz un uzstāja, ka es nedrīkstu maksāt, jo viņš aicinājis. Vakar saņēmu nākamo ziņu, ka nespēj sagaidīt mūsu nākamo tikšanos. Viņš mani gribot.