Let' s rock - 17. Janvāris 2010
(Jaunākais)
(Arhivētais)
(Draugi)
(Par sevi)
Navigate: (Previous Day | Next Day)
17. Jan 2010
19:31 - 3
Tomass
30 gadi. Karavīrs
Tomasu iepazinu pavisam nejauši. Precīzāk- laikā, kad biju ļoti aizrāvusies ar vēstures lietām Sergejs man teica, ka iepazīstinās ar kādu savu draugu, kas no tā visa daudz jēdz. Tā nu vienu dienu Tomass uzradās man skype un tā sākās pusotra gadu ilgais piedzīvojums. MAn tolaik bija 18, viņam- gandrīz 28. Tumšiem, īsiem matiem, ne pārāk garš augumā, bet ar tāāāāādu augumu, ka atlika vien siekaloties. Kad bijām kādu mēnesi sarakstījušies, saņēmu aicinājumu uz tikšanos. Tas bija 12.klases pavasaris un tolaik modē bija tikties ar ~10 gadus vecākiem vīriešiem, tāpēc laikam arī piekritu viņu satikt. Atceros, cik nenormāli satraukusies es biju. Tā mēs sākām satikties. Tomass man likās ideālas vīrietis- spēcīgs, izskatīgs un vēl visu maksāja. Izpildīja visas manas kaprīzes un allaž bija gatavs uz manām afērām. Nezinu kurā brīdī izlēmām, ka šāda satikšanās būtu jāievieš regulāri, bet tā nu tas viss arī sākās pavisam nopietni. Drīz vien man nācās atklāt, ka neesmu vienīgā un vienu dienu viss aizgāja tik ļoti šķērsām, ka viens otru nobloķējām, lai vairākus mēnešus nerunātu, atkal saietu kopā un plānotu kopīga dzīvokļa īrēšanu un arī ieminēšanos par kāzām. Ugu, Tomass man vienmēr būs mans lieliskais vīrietis. Tā nu mēs pusotra gada laikā pašķīrāmies 7 reizes, kamēr es viņu pametu pavisam.
Tagad, kad pagājuši jau gandrīz 3 gadi, Tomass man atrakstīja. Uzaicināja uz tikšanos. Pasēdējām, papļāpājām. Nu tā no sirds. Bet tik un tā vairs nebija tas. Sarunājām kādreiz vēl šitā kur aiziet. Viņš joprojām bija tikpat neparasts kā toreiz un uzstāja, ka es nedrīkstu maksāt, jo viņš aicinājis. Vakar saņēmu nākamo ziņu, ka nespēj sagaidīt mūsu nākamo tikšanos. Viņš mani gribot.
20:42 - 7
Dāvis
~ 25 gadi. IT džeks
Ar dāvi iepazinos internetā, ja nemaldos, kaut kādā iepazīšanās portālā. Pēc laika norunājām tikties. Pirmajā brīdī likās absolūts tizlenis, bet beigās izrādījās tīri jauks cilvēks, ar ko papļāpāt un nekad vairs nesatikt, jo mums vienkārši neštimmēja. Aizājām uz Opiumu, iedzērām pa koteilim, izrunājāmies par visu iespējamo un tā arī bija pēdējā reize, kad viņu sastapu. Man viņš nedaudz atgādināja kādas grāmatas tēlu, bet joprojām nespēju atcerēties- kuru.
21:48
Džeks bez vārda
~32 gadi. Sazin kas.
Viņš vienkārši uzradās. Viņa vārdu joprojām nezinu un nekad arī negribēšu zināt. Teica, ka viņa ir attiecības un meklējot izklaidi. Es joprojām nebiju tikusi pāri Mārcim, tāpēc pieņēmu aicinājumu pusdienās ar "gaišmatainu, gara auguma zilacainu vīrieti, kas izskatās uz 24". Norunājām tikties Čarlstonā. Tā kā bija agrs un Čarlstons bija ciet, saņēmu ziņu, ka viņš ir netālajā kafejnīcā. Biju mazliet uztraukusies, bet galvu pacēlusi devos turp. Kad tiku galā, tur bija tikai 3 veči, kad sūca alu āra kafejnīcā, bet neviena cita. Lai neizskatītos stulbi, paņēmu kafiju un piesēdos pie galdiņa. Tajā brīdī uzradās viņš - vidēja auguma pelēkacis, havaju kreklu un nonēsātām džinsām, pašķidriem pelēcīgiem matiem, paskatā uz 38 un gredzenu pirkstā, kad izskatījās tīri apmierināts, ka man nekas vairs nav jāizmaksā. Kad bijām pārmijuši pāris vārdus, sapratu, cik garlaicīgs un nejēdzīgs viņš ir. Centos tikt pēc iespējas ātrāk prom. Kad beigās mani izglāba draudzenes zvans, kā suns, kas pārbrauciena laikā izlaists no mašīnas, iznesos uz ielas un devos tālāk prom. Vakarā saņēmu ziņu- neesmu viņam piemērota, viņam patīkot dāmas ar citām aprisēm. Ar smalkākām. Nekad ar savu 38.izmēru vēl nebiju jutusies vēl zilonīgāka