Šodien ar Ilzi bijām pamodušās jau pus9 , neskatoties uz to, ka lekcijas sākās tikai pēc 12 (uz kurām tā arī neaizgājām). Bijām sagatavojušās ķert biļetes uz Mensonu. Viss bija labi līdz brīdim, kad vajadzēja apstiprināt maksājumu, jo, kā izrādījās, Ilze bija nozaudējusi bankas kodu karti, savukārt tuvumā nebija bankas, mēs atradās katra savā Rīgas galā un manā kontā nebija pat lats. Un biļetes vajadzēja! Kad tikām skaidrībā ar banku, atklājās, ka biļetes nemaz nevar iegādāties, jo banka bija norādījusi nepareizu linku, lai veiktu maksājumu, bet arī ticketpro parūpējās, ka nosūtītais kods jau ir vienreiz lietots, tā teikt - kam negadās, mēģiniet nākamreiz atkal. Atmetām ar roku un nolēmām pirmdienā jau 9 stāvēt pie biļešu kasēm un pirkt par 20Ls, ja jau dzīve mūs tā soda. Ap 4 sēžam augšā un pēkšņi Ilze iebļaujas, ka kods tomēr tiek pieņemts, skrienam uz staciju pārskaitīt naudu uz manu kontu, nesamies pa galvu pa kaklu atpakaļ. Un ko jūs domājat- mums ir 3 biļetes par 15Ls. Esam ietaupījušas piecīti ēšanai, kaut kgan man tas ne silts ne auksts, jo svētdien eju ar Renāru uz "Vadoni" un arī tur par biļeti jāmaksā. Pārnākot mājās pavēstīju Vīrietim par Mensonu. Dabūju dzirdēt, cik liels kretīns viņš ir un kā vispār ko tādu varu klausīties. Njā, grūti ir pretpoliem- Mensona līgavai un platbikšu puikam :)