| Monday, November 17th, 2008 |
| 12:40 pm |
un tā mazliet pacietības un mēra. un mazliet kārtības manā haosā. būs labi. un pasaule kļūs skaidrāka. un harmoniskāka. :] |
| Tuesday, November 20th, 2007 |
| 9:11 pm |
un tur tas bija. pagaisa. vai paslēpās. nezinu. nevēlos tagad zināt. man pietika ar siltu acu skatu un ciešu apskāvienu. |
| Thursday, November 15th, 2007 |
| 9:49 pm |
apsveicu.
par tavu liekulību. burtisku. par smiekliem. un nomestām kladēm un sirdīm. par uzplēstām brūcēm un pliekaniem teikumiem. es nīstu. tik burtiski cik vien var. gribu izdzēt kā vārdu no meilu listes. un jā. es jūtos kā pēdējais sūds. un esmu tik daudz tev.
un nīstu ka cilvēki dievina tevi. un nīstu.
ej prom. vnk ej prom. beidz aizcirst durvis un mani nolīdzināt ar mīklas rulli. tu harizmātiskā personība. cik daudz lamu vārdu es veltu tev. kā skaužu. kā nīstu.
tik dziļi.
ka tas
sašķeļ uz pusēm mani. |
| 9:37 pm |
es tevi ienīstu. |
| Wednesday, November 14th, 2007 |
| 8:22 pm |
sa.gadīšanās.
ak. šī likteņdiena - piektdiena.
un ak. šīs likteņdzirnas - bijušie un esošie manas dzīves vīrieši. |
| 6:36 pm |
mana pasaule ir satīta 'sagadīšanās' tīmeklī.
es labāk runāšu tikai par sevi.
.
un grāmata gaida.
visas viņas gaida.
bet visviarāk gaidu es.
jo neziņa. sasodītā neziņa vada mani. |
| 5:07 pm |
atcerējos, ka pa manu dzīvi peld arī citi cilvēki ne vien pieminētie sūdi. un tiem citiem cilvēkiem es zvanīju. un vīlos. un šaubas atkal un atkal dun man galvā. lasīju epifānijas. ziedoņa. es viņas mīlēju. tajā īsajā mirklī, šķirstot lapu pēc lapas. es viņas dievināju. tās stāstīja par visām tām zemetrīcēm, ko manas pelēkās šūnas un četri ne.perifērie kambari pēdējās dienās pārdzīvoja. es dzīvoju pāri sāpēm. pār.dzīvoju. un nemīlu tās iz.dzīvot. par punktiem un pieturzīmēm manā dzīvē stāsta ladētais un nolādētais pulkstens. stāsta skaņu virknējums vinampā. stāsta tuša uz vaigiem plūdusī. es neraudu par niekiem. neraudu par strīdiem vai neveiksmēm. savas asaras es pārāk loloju. tomēr, kā izbirišas krelles viņas krīt. drīz izkritīs viņas no dvēseles auklas. un paliks kaila. dvēsele mana.
šodien par dikensu arī padomāju. un no grāmatu plaukta izņēmu . great expectations. vismazāk vēlos vilties sevī. pusi savas cilvēces jau esmu pārdzīvojusi.
un tu runā labāk skaidru valodu.
nemīlu baltus melus. aizbildinājumus. un mīkstas čaulas. un nemīlu metāla asos stūros un lāstekas saltās atombumbas. es nemīlu tavus liekulīgos un manīgos vardus. un kreļļu vairs nav. viņas izbirušas no manas dvēseles auklas. paņem manu prieku, un savērp to krelles. man ir palikusi tikai aukla. tikai viena nabaga aukla no manas laimīgās zemes.
es tevi nolādu.
sasodītās šķēres. |
| 4:06 pm |
vārdi ir rūgti?
nepanesami.
bet man nekas nav pretī.
un mēs galu galā nekur nenonāksim. jo aizgājam katrs savu ceļu.
to saucu es par labu esam. miers.
nē.
nemiers.
bet man ir pohujisms. |
| Tuesday, November 13th, 2007 |
| 10:53 pm |
.ni
man paliek slikti. no taviem mūžīgajiem pārmetumiem. mana ledus siena ir uzbūvēta. spoža, neieņemama, stalta un tik bezgala ideāla. un vienaldzīga pret lielgabalu šāvieniem. bet patiesībā.. patiesībā. šeit iekšā līst. nemitīgi līst. krīt asaras un sasalst skaistās sniegpārslās. tu uguns. tu mani nekausē. tu mani nīcini. lēni un pārdomāti. gudri? neapšaubāmi.
bet iespējams, ka notiek pats ļaunākais.
ledus sienas vairs nav.
ledus esmu es. |
| 9:18 pm |
pj harvey
un man ir slikti.
nerunāšu par klusumu, ko pāršķeļ dusmu nopūtas. nē. man to nevajag. vēl mazāk par kājslauķi būt. un tu sagrozi manu dzīvi. kaut tevis pateiktos vārdus. es nebūtu dzirdējusi. kaut nebūtu raudājusi. kaut nebūtu tevi nolādējusi. kaut tu nebūtu ar savu milzīgo ego un paštīksmi.
.
kaut es atgrieztu tās negulētās stundas tevis dēļ.
tu maita.
tevi dziļi nīstu. un tomēr..
es nezinu, kas tas ir.
tu sit un sit.
un es saraujos mazāka.
es to nepātraukšu. es pirmā nerunāšu.
jo redz.
nekas vairāk par sūdu tev neesmu. |
| Monday, October 1st, 2007 |
| 5:40 pm |
nu tā.
šodien laukā pīpēju. pīpi.
blakus bija elīna. ģirts. un brālis. un suns.
un man bija labi.
ak skola - maita. atsēdēšanas vaina. |
| Sunday, September 30th, 2007 |
| 10:50 pm |
dusmojos uz sevi.
!!
nekā neesmu vērta. neko nezinu. un apkārt staigāju kladzinādama visādas dumjības.
un vispār iekšienē man nepatīk {es gribētu būt tāda kā dace...] la la la.
ak tu dumjā vista. sudzambībele un vienkārša lose. kad man aizies lietas, kuras ir patiešām svarīgas?
kā mazs bērns es graužu redeles. ko saucu par principiem. |
| 9:33 am |
rīts/nakts slikta.
diena solās būs vēl jo vairāk apburošāka. šis vārdiņš ir likts pēdiņās.
viņi ir vīlušies. es redzu viņu acīs. bet es saņemšos. un iztulkošu un dabūšu to naudu. |
| Saturday, September 29th, 2007 |
| 9:51 pm |
tā ir. gribas elpot. laiku uzdāvināsi?
šodien laika nebija. tā vietā nāca tapešu līmēšana un pētījumu tulkošana. nebiju domājusi, ka man to nepatiks darīt. iespējams tas ir tikai tā iemesla dēļ, ka es negribu kļūdīties, negribu likt vilties Viņiem un pati sev. rūgta. jā gan. rūgta tā pasaule.
es tupēju viņa džemperī uz pakāpieniem, viņš sēdēja blakus un turēja manu krūšturi. un tajā visā bija kāda dīvaina burvība. Tuvība.
mirklis pagaisa un nācās apģērbties kā īstiem cilvēkiem pieklājas.
tad pazvanīja viņa grupas biedrs.
un viņš aizgāja dzert.
un lūk.
viņš, maita, ir iekarojis daļu manas plašās pasaules. jo gribas viņu atcerēties. |