|
4. Nov 2005|21:10 |
lēnība, man viss lēni aiziet. piecreiz pārprasīt pirms saprast. apcirst spārniņus
a cilvēki tik skaisti. klejo pa ielu un piedur pilnas saujas ar svešinieku acīm
man ir draugi. salkani jau skan, bet ļoti labi viņi ir, tik daudz, cik pietiek, lai, kad sāku sūdzēties par dzīvi un visu, kas pēc bulšita šķeitemi izskatās, ātri vien saprotu, ka viss ir, ka nav par ko, ka bulšita nav tieši ar mani un tagad un šeit nav |
|