| |
[18. Jul 2007|12:42] |
patiesi, patiesi es jums brāļi lieku pie sirds to kā stāv rakstīts "ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirsim"
nāve atnāk pa optisko kabeli. naktī nomiris Andrejs. |
|
|
| |
[18. Jul 2007|14:44] |
|
zvanu māsai, lai sarunātu par ziediem Andreja bērēm. saku viņai, ka joprojām ceru, ka mūsu mammīte to, ka Andrejs nomiris ir izdomājusi, jo viņai šorīt bija operācija ar narkozi un viņa neatceras, cikos ir bēres. māsa izgāja no sevis, nolamāja mani, pateica, ka man viss esot pie dirsas un nometa klausli. laikam šādās situācijā vispār nevajadzētu jokot, bet es negribu būt gaudulīga. un man nemaz nav vienalga, kad kāds mirst, mīļo māsiņ |
|
|
| |
[18. Jul 2007|17:03] |
|
tikko pieņēmu lēmumu iet prom no darba, protams, šodien ir emocionāli šaubīga diena, bet varbūt tieši īstais laiks. man vienkārši ir apnikusi šī smagā mašinērija, kura knapi kust, knapi velkas. man ir nāvīgi bail, ka nevarēšu samaksāt visus savus līzingiņus un kredītiņus, tāpēc gaidu iedrošinosus komentus tipa "dari to!", "ej prom, lai viņi saprot, ka nebar tā" - šis gan ir pagalam stulbs. nu rakstiet, ja |
|
|