| |
[25. Jun 2007|10:29] |
|
pārāk daudz trokšņa un traucējumu svētkos, neļauj sakoncentrēties uz būtisko un ne lieko. es taču neesmu tāda, Dievs. un TU zini |
|
|
| |
[25. Jun 2007|11:35] |
|
man kaut kas ir noticis. nesen |
|
|
| |
[25. Jun 2007|12:46] |
|
Kolka man galīgi nepatika, viss tāds izstaigāts un piegružots, cilvēku daudz. Mazirbē ir daudz mierīgāk un tīrāk un smiltis pludmalē labākas. Pat lielais nakts uzgunskurs bij tā novākts, ka tikai melnu deguma aplīti un dažas priežu mizas varēja manīt. |
|
|
| |
[25. Jun 2007|15:54] |
|
šodien ietinos savā žurnālā, kā siltā vilnas lakatā |
|
|
| trīs tēva dēli |
[25. Jun 2007|19:52] |
|
braucot mājās domāju par trīs tēva dēliem. vilku plusiņus un attiecīgi - mīnusiņus. viens ir vienkārši ļoti labs, otrais gudrs, trešais būtībā vislabākais. skaidrības nekādas. es arī nesaprotu, kurš no viņiem dēls katrs pēc kārtas ir. vienam nepatīk Latvijā, otram principi gaužām atšķrīgi, trešajam - viss it kā prefekti... vsiem ir zemūdens akmeņi, visi viņi īsti skaistuļi. bet es domāju, ka varbūt to trešo - muļķīti gribu, bet es nezinu, kurš no viņiem tas ir |
|
|