| |
[4. Dec 2006|12:07] |
|
pie visa vainīgs ir šitais pelēkais rudens mākonis, kas katru rītu apēd saulīti. norij un gardi noklakšķina mēli. stiep nu, cilvēciņ, savu sagurušo dvēselīti uz solāriju vai pagozējies elektriskajā kalnu saulītē |
|
|
| |
[4. Dec 2006|14:43] |
|
politikas rezultatīvie rādītāji dzer manas asinis |
|
|
| |
[4. Dec 2006|17:01] |
|
ar grāmatvedi viss izrādās ok, es vinekārši esmu stulba un nemāku dzīvot. viens liels pārpratums izrādās.tie 450 lati, ko viņa man pārskaitīja pirms 18.novmebra izrādās nebija nekāda prēmija, ak es naivā, bet alga un atvāļinājuma pabalsts, kur es čakli esmu jau iztērējusi. nu visām jaungada ballītēm un ziemassvētku dāvanām man ir palikuši mazliet vairāk kā 5 ls, nerunājot nemaz par naudu ceļam uz darbu un ēšanu un visu pārējo. šovakar lekšu zem vilciena klasītes. čau |
|
|
| |
[4. Dec 2006|17:22] |
|
par pēdējo naudiņu pirkšu lazdu rieksta čauliņu, kurā ieritināties, paslēpties un aizmirst šito visu iekšējo kaunu |
|
|
| |
[4. Dec 2006|17:55] |
|
vopšem jāatzīst, ka esmu lose un jādzīvo tālāk. vienīgā jautrība, ka šī nav pirmā reize. vot dzīvo, dzīvo un pēkšņi ierubies realitātē, ka monetārās vēsmiņas glāsta plecus un skūpst lūpiņas. lose lose lose. tā visas manas naudiņas aiz stūra mani apsmej |
|
|