| |
[10. Nov 2006|09:22] |
|
zvēri pulcējas tualetes sienā, nolupusī krāsa veido līnijas un laužas. sēdēju uz poda un redzēju stresainu lāci. dusmu ķēdīte cauri gadsimtiem veļas vilnas kamolā. vilcienā sadusmojos uz Virdžīniju Vulfu tāpat kā viņa uz vīriešiem, par viņas iedomātajām vienādajām tiesībām. man ir viss, par ko Virdžīnija runā, darbs tipa vienlīdzīgs, nauda, par ko ēst un pirkt spožas mantiņas, zināma neatkarība, neatkarība no vīrieša noteikti, bet arī tikai nosacīta. apspiešanu jau vienmēr var atrast, ja labi meklē. bet šorīt, šorīt es labprāt paliktu mājās un nebrauktu uz turieni, kur es varu sapelnīt naudiņu neatkarībai un gatavotu brokastis savam neesošajam vīram un iedomātajiem bērniem, pēc tam, kad viņi aizietu savās dienas gaitās, lēnam izdzertu kafiju, kopā ar suni izstaigātu dārzu un izsmēķētu lēnām vienīgo cigareti, pasauļotu degunu. 500 mārciņas gadā Virdžīnijai ļāva domāt un rakstīt, meklēt cēloņsekas un visu pārējo un mani neatstāj niknums, ka viņa nezināja, ko īsti grib. un es attopos, man lieka, uz tā paša viļņa, imagināri |
|
|