| |
[13. Dec 2005|08:49] |
|
pamodos no sāpēm un mēness spīdēja sejai virsū bez kompromisiem vienos divdesmitastoņās. meklēju ar ko aizklāt mēnesi un pretsāpju zāles. a tagad tik un tā ir tā, it kā nakts būtu ar mani runājusi un pierunājusi pilnu galvu. nevaru taisni noiet |
|
|
| |
[13. Dec 2005|09:04] |
|
cauri brūkleņu laukiem sabristas kājas, pamale aiz melnās zemes arī viegli iesārta atblāzmojās. tā melnā zeme kā bez malas. ej un ej, bet tuvāk netiec. viss no gaismas ātruma atkarīgs. |
|
|
| |
[13. Dec 2005|10:37] |
|
atvēru mazu spraudziņu, kā sagāzās virsū liekulība. vē, smird, pretīgi |
|
|
| |
[13. Dec 2005|13:14] |
|
tikko domāju, derētu krunku aizvest uz fraņču maiznīcu mazajā smilšu ielā. bet viņu tak nekur nevar vest!tikai uz Lido, jo tur tēja un kafija lēta. visdrīzāk, fraņču maizītes būs par mazu. tāpat viņai nevar stāstīt cik kas maksā, jo viņa domā, ka viss maksā tā ap latu divdesmit |
|
|
| |
[13. Dec 2005|15:05] |
|
ko lai tādu labu izdara? |
|
|