| |
[24. Nov 2005|09:17] |
|
ceļš vijās, ilgi un patīkami. migla tāda, ka Daugavu nevarēja redzēt, it kā tur, aiz baltās sienas nekā, tikai apsolītā zeme. si si sireāli un skaisti. klausījos tango cauri mazpilsētām. un ir sasodīti garlaicīgi te tagad rakstīt par to, ko vakar darīju. bērni pie mūzikas dejoja kā lelles |
|
|
| |
[24. Nov 2005|17:01] |
|
parausti mani aiz astes, kad nāc, lai esmu mājās |
|
|
| |
[24. Nov 2005|22:42] |
|
skatos uz pilsētu kā caur aizsvīdušu stiklu. saules akmens plīvurī satinies. tumšais āgenskalns un pankūkas ar zemeņu zapti. kādreiz domāju, ka man neviens nav vajdzīgs. tagad man vajaga tos, kuri man nedzenas pakaļ un negrib draudzēties |
|
|