| |
[6. Nov 2005|11:43] |
| [ | skaņa |
| | esi sveicināta Marija | ] |
bērnībā mēs izdomājām trubu, pa kuru no "Skoru" pagalma Tukuma pievārtē cauri zemeslodei varētu aizšļūkt uz Dallasu, Teksasas štatā. mēs pat gandrīz sākām rakt, bet acīmrdzot, bijām predestinēti uz daudz seklākām lietām, piemērām, biešu vagu kaplēšana, zemes sišana pa horizontāli. vakar ar grābekli gandrīz līdz Ķīnai aizrakos |
|
|
| |
[6. Nov 2005|12:16] |
|
viegli atteikties, ja zini, ka otrs būs laimīgāks. ne jau tā viegli viegli, bet Viegli |
|
|
| |
[6. Nov 2005|12:26] |
|
mani galīgi neinteresē analizēt savus pierakstus un vilkt laukā no tiem nozīmes un redzēt pārmaiņas un tamlīdzīgi, kas skārušas manu personību. man nepatīk tos pārlasīt, you know, pilnīgi un nemaz no tā nevelkos. dažas teikumu konstrukcijas, vārdu savienojumi varbūt tehniski liekas interesanti varbūt |
|
|
| |
[6. Nov 2005|12:35] |
Zūijs ir daudz tuvāk pašnāvībai nekā Frenija ar visu savu nervu sabrukumu. Zūijs būs tas, kurš neizturēs latiņu, ko tagad ceļ augstāk un augstāk 89.lpp.
kā es saprotu Freniju! tāpat Zūiju. tizelene, nelaimīgā |
|
|
| |
[6. Nov 2005|13:00] |
|
saderam, ka jūs tagad domājat par pusdienām |
|
|
| |
[6. Nov 2005|13:07] |
|
a ego tik milzīgs un smacējošs |
|
|