| |
[2. Nov 2005|10:23] |
rīgas vakari. sieviete vakar pie centrālā unīša pilnīgi greizi dziedāja to vazdikas "apsoli man neko". viņa tur tā šad tad dzied. dzied un staigā, mana mīļā
vjetnamiešu džezs, šo gribu dzirdēt |
|
|
| |
[2. Nov 2005|15:52] |
|
krītoša zvaigzne ir kaut kas kruts. aizvakar, kad gāju uz aku pēc ūdens, satiku. klusā daba ar ābeli un veļas auklu un siltumnīcas pamatiem |
|
|
| |
[2. Nov 2005|17:01] |
galva reibst, vēders tukšs, nav nekā stulbā, kā te ierakstīt par savu fizisko stāvokli, nav nekā stulbāka, kā šo ierakstu nosaukt par stulbu
un vēl man reibjas sevi padarīt par atkarīgu no tā, ko citi izdara vai neizdara un tad viņiem piemeklēt vainas
jel saproti saproti, ka tava stulbā dzīve ir viena un nemaināma |
|
|