| |
[18. Okt 2005|10:08] |
vakar meklēju bikses, sieru, maizi un vīnogas, braucu mājās, cepu maizītes, filmā tiku līdz ģeogrāfiskajiem pulksteņiem, dziesma laba sākumā, mazgāju drēbes, lasīju avīzi, dedzināju sveci, fēnoju matus, gāju gulēt.
suns man labs. sargā no ļaunajiem, kad tumsiņā gāju karināt drēbes uz auklas, kas novilkta starp bumbieri un sīpoliņu. kaut šodien nelītu |
|
|
| |
[18. Okt 2005|10:22] |
|
istabā aukstums žņaudz. cik ilgi es tur izturēšu, cik ilgi, cik ilgi, cik ilgi. no rīta gan elpot viegli, it kā pa nakti neviens te nebūtu bijis un pieelpojis. sevi pat nejūtu, cik auksts ir gaiss vakaraa un svaigs no rīta |
|
|
| |
[18. Okt 2005|10:48] |
|
akuskti ta auksti, bet līdz pirmajam sniegam tikai |
|
|
| cepuma virsvērtība |
[18. Okt 2005|11:06] |
ministra šoferim iedevu divas brīvbiļetes uz ziemeļvalstu kīno. viņš man atnesa trīs Selgas cepumus no sava pusdienu groza, ietītus caurspīdīgājā pārtikas plēvē. vienmēr mazliet samulstu, kad kāds kaut ko savu atdod. bet mīļi man tie cepumi tagad, ka jāēd nost. un garšo pēc tiem, ko laukos ķeksējām no groza, kas virtuvē pie griestiem karājās. tādi pievilkušies ar mājas garaiņiem. un vēl tur bij končas, tās kvadrātformīgās īrisas, kuras ar visu papīru bij jāēd
a es jau esmu par laukiem Tev stāstījusi, ko |
|
|
| |
[18. Okt 2005|12:33] |
|
rudens mani noskūpstīja vārtrūmē, caurvējā |
|
|
| |
[18. Okt 2005|13:18] |
|
pieradums bēgt neattaisno |
|
|
| |
[18. Okt 2005|13:56] |
|
varbūtu labāk braukt uz Valmieru |
|
|
| |
[18. Okt 2005|14:28] |
|
raujas čokurā vēders no uztraukuma |
|
|
| |
[18. Okt 2005|17:32] |
iet ar tevi uz kino ir aizlīmēt acis. ejot ar tevi uz kino, neizdzēsīšu tevi no galvas.
es te varētu tā saņemties un neiet, bet es gribu būt stiprā un nevaru saprast, vai stiprums būtu, kad neietu, vai stiprums būtu, kad ietu |
|
|
| |
[18. Okt 2005|17:55] |
|
glītrakstīšana nav man lauciņš. iepreikšējā postā kļūda maina jēgu. varbūt visu tā esmu aizsvilpusi garām |
|
|