| 7:35 gorza galvu |
[6. Okt 2005|09:06] |
|
pieturā viņi stāvēja kā rēgi. divi rēgi viens otram. viņa, smalka sievietīte ar bērnišķu seju, bet zem labās acs padzisušas sitiena pēdas. viņa taču tīrais bērns, ja ieskatās tieši sejā. melnā ādas jaka padara saržģītu. viņai varētu būt piecpadsmit vai sešpadsmit. viņš asi gorza galvu, tā it kā ķertu apkārtējo skatienus. viņš viņu rausta un ir neapmierināts. stulbā. man gribējās kliegt viņai sejā, "bēdz prom no viņa, mīļā, viņa zābakiem ir biezas zoles un tās nejūt tavas ādās maigumu, kad sit" |
|
|
| |
[6. Okt 2005|10:31] |
|
pasaule pēkšņi kļuvisi nepieejama |
|
|
| delavēra |
[6. Okt 2005|11:02] |
sasmalcināts dekoltē kopā ar tēju uz galda. sabāz biksēs nostaļģiju
aizbraukt uz delavēru. delavēra mani šorīt vajā. kur ir delavēra? atmiņas migla saka, ka asv. a ko man tur darīt? ko iesākt ar ģeogrāfiskajiem nosaukumiem, kas uzpeld no pamatskolā un TV ekrānā uzkrātajām zināšanām? mani tur negaida, a varbūt tieši tur mani gaida pa īstam |
|
|