|
[2. Sep 2005|08:36] |
vakar, kad pavēros stokmana tualetē uz sevi spogulī, izskatījos drausmīgi. sēdēju kabīnē un domāju, vot, ja tagad sāks skanēt kadā forša dziesma, neiešu ārā. |
|
|
|
[2. Sep 2005|10:07] |
tā migliņa, kas no silta ūdens aukstā gaisā ceļas, tik īsa |
|
|
|
[2. Sep 2005|12:36] |
nezinu, raudāt vai smiet. paskumt. tu man patīc pāri. tu iznīcini visu, ko radi. tas ir jautājums |
|
|
|
[2. Sep 2005|13:37] |
šī būs zvērīgā nedēļas nogale, kad visi zvēri pulcēsies un ar deserta karotēm izēdīs manas smadzenes |
|
|
|
[2. Sep 2005|15:19] |
dzīve tomēr nav nekas pārāk patīkams |
|
|
|
[2. Sep 2005|16:25] |
neuzticos |
|
|
|
[2. Sep 2005|17:10] |
šai darba dienai principā vajadzēja beigties ar šampi draugiem.lv. mani piečakarēja. ieeju, skatos, 10 vēstules, man, par ko, men nekad tik daudz nav bijušas, ar ļoti satrauktu dvēseles stāvokli veru vaļā, a tur...ehh, pirksti neceļas tālāk rakstīt |
|
|
|
[2. Sep 2005|17:33] |
principā, tā pa lielam, sevi ienīstu. nu tā globāli |
|
|