8. Jun 2009 @ 00:38 (bez virsraksta)
lieliskas sajūtas!
TAS bija tā vērts!
lai gan tādu uztraukumu sen vairs neatceros, ka tikai kāda kāja nepaslīd, neaizķeras brunčos, vainags nenokrīt, bet galvenais smaidīt.. smaidīt no sirds
šādā situācijā man sirds pati smaida! :):) un nav tur ko izlikties!

deja man vienmēr ir bijusi un būs viena no svarīgākajām lietām! nez kapēc? :D
About this Entry