urn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampesaulpalampesaulpalampesaulpalampesaulpalampe@gmail.comsaulpalampe2017-09-20T08:05:15Z2017-09-20T08:05:15Zrealitāteurn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1246822017-09-20T11:04:002017-09-20T11:04:002017-09-20T08:05:15Z2017-09-20T08:05:15ZAi, tas reali jau arī nav nekas reāls. Cik bieži nav gadījies, ka aizvelcies ar savu miesas skafandru kaut kur, satiec citus skafandrus, bet ne pie kādas īstuma sajūtas netiec. Notiek komunikācija caur mutaušu- aušmutu interfeisu, bet ir absolūta vientulības sajūta. Tik pat vai tas būtu čats, vai blogs.urn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1244872017-07-20T18:21:002017-07-20T18:21:002017-07-20T15:22:15Z2017-07-20T15:22:15Ztava-ļinājums<br /><br /> un mana-ļinājums<br /><br />pa vidu atva-ļinājumsurn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1242882017-06-22T07:11:002017-06-22T07:11:002017-06-22T04:11:36Z2017-06-22T04:11:36Zseriāls "vienkārši idiots" turpināsurn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1239292017-05-14T19:29:002017-05-14T19:29:002017-05-14T16:40:51Z2017-05-14T16:40:51ZSkats pa logu:<br />Imanta. Pagalms starp deviņstāvenēm. Zālīte sazaļojusi. <br />Jauna meitene, Džuljetas vecumā, izvedusi pastaigāties melnu zaķīti, sarkanā saitē.<br />Meitene smēķē elektronisko cigareti, pūšot kuplus baltu dūmu mutuļus. Zaķītis lēkā.urn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1237292017-03-19T09:37:002017-03-19T09:37:002017-03-19T07:38:46Z2017-03-19T07:38:46ZDirš, vai nedirš, tāpat smaku vējš aizpūš. <br />*<br />Gudro dirsēju laiks pagājis.urn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1234172017-02-01T09:44:002017-02-01T09:44:002017-02-01T07:45:13Z2017-02-01T07:45:13ZEs esmu idiots!...<br /> Nē!... Tomēr neesmu! Ja būtu idiots- būtu laimīgs.urn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1233132017-01-31T11:48:002017-01-31T11:48:002017-01-31T09:55:24Z2017-01-31T09:55:24Zjaunais laikmets nāk ar tādu vētru, <br />ka noraus pat visstabilākos jumtus.<br /> Izdzīvos tikai tie, kuri jau pirms tam bija iemanījušies dzīvot bez jumta.<br />Dienās viņiem sala smadzenes, no cilvēku ledainajiem skatieniem,<br />naktīs, zvaigžņu lietus, krita viņu gultās un sildīja.urn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1230042017-01-15T18:13:002017-01-15T18:13:002017-01-15T16:16:29Z2017-01-15T16:16:29ZTie nav taureņi vēderā,<br />Tie ir Miera baloži.<br /> Reizēm pasprūk. <br />Bet viņu atnestais miers smird.urn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1227642017-01-04T00:31:002017-01-04T00:31:002017-01-03T22:32:40Z2017-01-03T22:32:40ZZelta vidusceļš <br />kā čigāna zobiurn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1223852016-12-14T15:18:002016-12-14T15:18:002016-12-14T13:18:23Z2016-12-14T13:18:23ZVeselais saprāts nenāk no Dieva.labs dziedātājsurn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1223592016-12-05T12:14:002016-12-05T12:14:002016-12-05T10:19:04Z2016-12-05T10:19:04ZKāds sens čomaks lieliski noformulēja:<br />"<br />labs dziedātājs ir tas kas māk manipulēt ar gaļas izaugumiem un trubiņām kas mutē<br /> un citi aplaudē, jo tas labi patīk, jo skaņa ieiet viņu ausu caurumos un kairina membrānu plēvītes."lamatasurn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1220422016-09-29T01:10:002016-09-29T01:10:002016-09-28T22:50:15Z2016-09-28T22:50:15ZBieži sanāk iekrist pašu izliktās ticības lamatās.<br />Mēģinām kādam kaut ko paskaidrot un skaidrojot noticam paši.<br />Vienkāršam, jeb monolītam cilvēkam liktos- lieliski, te nekādu problēmu nav.<br />Bet mūsu draudzīgajai kompānijai, kas sēž Dzintara galvā- tā ir šausmīga problēma.<br />Viens piemērs. Dzintars sāk stāstīt par sevi- un tiešām notic, ka runā pats par sevi. Kaut arī viņš ir tikai mūsu radīts tēls. Kad mūsu radījums ir pilns ticības, ka viņš ir viņš- mēs esam savu uzmanību tā sakoncentrējuši uz viņu, ka uz to laiku pazaudējam sevi, savu dažādību. Savāda inerce rauj ticības virzienā un ved no visiespējas, kas iesējama tikai daudzveidībā un aizvien lielāku monolītismu. <br />Un jā- arī runāšana ar ārpasaules personāžu N. bija paredzēta vienkārši izklaidei, vai nu arī kāda mērķa sasniegšanai,- piemēram lai peronāžam N. kaut kā palīdzētu.<br />Labi, ka tas nevelkas sevišķi ilgi.<br /><br />**<br />Akmeņi ir kopā sakausētas smiltis.<br />Katrs smilšu graudiņš ir kopā salīmētas dvēseles.urn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1218322016-09-26T08:33:002016-09-26T08:33:002016-09-26T05:48:03Z2016-09-26T05:48:03ZJa satiecies ar būtni kura var nogalināt- priecājies, ka esi tāds kuru var nogalināt!<br />Mūžam dzīvie to nekad nesapratīs.<br />Mūžam dzīvie- bija tie kas izgudroja mirstību.<br />Mūžam dzīvie, mūžīgi atpūšas, mūžīgā mierā.<br />Mierīgas domas domā, bez bailēm, bez dusmām.<br />*<br />Es nekad neesmu spēlējis pokemonus.<br />Bet skatījos, kā to spēlē draugs.<br />Šīs būtnes ir skaistas. Un dzīvas.<br />Viņu dzīvības ir ieprogrammētas spēlē.<br />Tā pasaule ir ļoti plaša un caurvij mūsējo. <br />Manuprāt šī spēle ļoti izmainīs cilvēku domāšanu- <br />sekas vēl tikai retais nojauš, pagaidām vēl šodiena liekas tāda kā parasti.<br />Daudzi šausminās par pokemonu spēlētājiem. Uzskata viņus par garīgi aprobežotiem bez maz.<br />Tā vietā tiem vajadzētu lasīt grāmatas. <br />TOmēr nē- viņi spēlējas burtiem, kādas grāmatas lapaspusēs.<br />Tā nav lineāra grāmata cilvēku valodā- ar sākumu un beigām.<br />Drīzāk tāds tēlu un piedzīvojumu krustu šķērsu tīmeklis. <br />Arī senie cilvēki nelasīja grāmatas, bet par viņiem uzrakstīja leģendas.<br />Viņi bija burti kādas grāmatas lappusēs.<br />Un varbūt kāds bija spēlētājs?ūdens izlietsurn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1215532016-09-24T07:22:002016-09-24T07:22:002016-09-24T04:23:05Z2016-09-24T04:23:05Z-Izlietu ūdeni nevar sasmelt!<br /><br />-Lupata tā nedomā!sūdi un mīnasurn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1212972016-09-15T10:31:002016-09-15T10:31:002016-09-15T07:44:31Z2016-09-15T07:44:31ZLabāk uzkāpt daudziem sūdiem nekā vienai mīnai!<br /><br />Sūds dzīvību atdod, mīna atņem.<br /><br />Sapieri kļūdās tikai vienu reizi, dirsējiem vienmēr taisnība!<br /><br />Sūdu katrs saož, mīnu jūt tikai sapieris.<br /><br />Ja jūti, ka esi kautkur iekāpis, vari būt drošs, ka tas ir sūds- savu mīnu nekad nejutīsi!<br /><br />Ja apdirsīsies, varēsi nomazgāties. Ja uzsprāgsi- tevi būs jāmazgā nost citiem!urn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1210162016-09-14T18:29:002016-09-14T18:29:002016-09-14T15:31:00Z2016-09-14T15:31:00ZMāksliniek:<br />Vai jūs gribētu kļūt vienkāršs, laimīgs cilvēks, bez zamoročkām un vijeboniem?urn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1207692016-09-09T23:30:002016-09-09T23:30:002016-09-09T21:20:43Z2016-09-09T21:20:43ZTik daudz iespēju pašas rokā dodas<br />Bet ir problēma, viņas ir jāgrib.<br />Nu nav jau tā, ka negrib nemaz.<br />Itkā jau varētu pa kādām durtiņām ieeiet.<br />Bet tāds neizlēmīgs stāvu un vēroju visas.<br />Ja pa kādām ieiešu, man tur būs jābūt.<br /><br />jo vairāk iespēju.<br /> jo sajūta muļķīgāka. <br />Tik muļķīgi jūtos, dēļ savas neizlēmības, <br />ka sāku muļķus, kas tikai vienu priekšā redz, par daudz gudrākiem uzskatīt.urn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1204062016-09-09T23:12:002016-09-09T23:12:002016-09-09T20:14:13Z2016-09-09T20:14:13ZJo dzīvē vairāk iespēju, jo mazāk gribas.Suičiksurn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1202632016-09-08T16:54:002016-09-08T16:54:002016-09-08T14:00:27Z2016-09-08T14:00:27ZReizēm uz pleca uzlaižas suičiks un dzied:<br /><br />Nošaujies, pakaries, <br />nolec kaut kur lejā,<br />varbūt ņem un piekodies,<br />meties auto sejā!<br /><br />Bet atliek čalim pakaisīt graudiņus, viņš tūdaļ sāk knābāt un jau pēc brīža bāž knābi spalvās, laižas snaudā.granātaurn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1198302016-08-21T12:14:002016-08-21T12:14:002016-08-21T09:17:18Z2016-08-21T09:17:18ZViņš kāpa uz bēniņiem, lai atrastu sen aizmirstās rotaļlietas.<br />Starp porolona lācīšiem un plīša zaķīšiem bija kāda rotaļu granāta, kas uzsprāga.Nedarīt ir vairāk kā izdarīt!urn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1195722016-08-19T10:12:002016-08-19T10:12:002016-08-19T07:29:11Z2016-08-19T07:29:11ZCik milzīgs ir notikums, kas vēl nav pienācis!<br />Cik skaists un brīnumains ir cilvēks, kas nekad nav satikts, bet ir tikai sapņos.<br />Cik dižens ir darbs, kas kurš vēl nav izdarīts.<br />Tik daudz sapņu, tik daudz skaistuma- ar domu, par to kas būs, var dzīvot gadiem.<br />Var iztēloties tik daudz skaistu ainu. Tas dos spēku, dienai. <br />Bet cik skarbi aplaupa - pirmā reize. Ņem un izdari- un konstatē, nu nekas sevišķs jau nav. Varbūt satraukums uz īsu brīdi. Bet pēc tam- skarbā realitāte- nekas īpašs.<br />Varbūt rodas vēlme atkārtot- mazliet paiet atpakaļ, itkā mēģinot to pirmo reizi pārvērst atkal par sapni, bet nespīd- drīz jau brīnums par kuru esi sapņojis- kļūst par kaut ko parastu un garlaicīgu.<br />Un drīz jau jāmeklē, kaut kas jauns- kaut kāda jauna ideja, cilvēks, ceļojums, iedoma. <br />Tāpēc labāk nedarīt- nenotikušais notikums ir daudz vairāk, kā notikušais. Nenotikušais, var notikt bezgalīgi daudzu reižu tavā fantāzijā, un katru reizi tas kļūs aizvien skaistāks.<br />Kāpēc savi aplaupīt- izdarot? Izdarīs un viss! Izdarīto atpakaļ neatgriezt. Izdarītais atnes tukšumu. Gaidītais, bet nenotikušais - bezgalīgu sapņu pārpilnību.<br />Varbūt tu kaut kur dzirdi- kā kāds vīrietis noteic - stulbā vecene.<br />Varbūt kāda, pavecāka dāma - Vecais āzis.<br />Jā var jau teikt- tā ir īstā dzīve, īstā mīlestība. Realitāte. Un ir kas iefano par realitāti.<br />Bet varu teikt- ka tā realītātes apjūsmošana ir pat ļaunāka sevis mānīšana, par tā saucamo "tukšo sapņošanu"<br />Sapņojot, tu pats esi radītājs. Realtātē- tev visi apstākļi jau ir gatavi, var kaut ko darīt- bet tāpat tūkstošiem ierobežojumu tevi noliek pie vietas. Realtātē- lielā Likumsakarību sistēma- tev tāpat pateiks- būs tā. Un tad cilvēks sākumā satriekts un salauzts pēkšņi sagudro mierinājumu- realitātes skatistums, šeit un tagad, īstais mirklis. Ir kas pat runā par mirkļa apastādināšanu. Nu vai nav smieklīgi? Nu tāpat skaidrs, ka otro reizi- nebūs nedz tādas sajūtas nedz mirkļa. Un mirklis ja daudz maz veiksmīgs, bijis paliks tikai atmiņā. Un otriez tās spilgtās sajūtas neatnāks nekad. Un tā rodas tie, kas kaifo ar nostaļģiskām atmiņām- toreiz bija, toreiz gan bija laiki. Un protams izpušķo, notikušo- un tāpat atkāpjas no tās īstenības, kas bija toreiz. Nedaudz smirdoša un skarba. Atkal nonākot pie tās pašas sapņošanas- tikai viena problēma- sapņojot par notikumiem kas jau bijuši, lai kā censtos- būs ierobežojošie fakti. Turklāt, nāk klāt apziņa- ka tas jau ir bijis... <br />Tāpēc - tie, kas šķietami neko nav piedzīvojuši, iespējams ir daudz bagātāki- savā dzīves nepieredzētībā, par tiem kas nobaudījuši realitātes sūro zupu.iedomātā gaismāurn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1195402016-08-10T08:54:002016-08-10T08:54:002016-08-10T05:56:12Z2016-08-10T05:56:12ZPastaigājoties iedomātā gaismā- ar pieri satiktie stabi ir dzīves mācības!<br />Tas kurš staigā tumsā, vienmēr pastiepis rokas uz priekšu, mācības tikai aptausta, bet pierē neņem.urn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1190402016-07-31T12:05:002016-07-31T12:05:002016-07-31T09:06:39Z2016-07-31T09:06:39ZKāds stāsta par savām sāpēm<br />Kādam no tā kļūst banāli<br />Kāds piedzīvo brīnumu<br />Citam tas pārdedzina transformatora tinumu<br /><br />Kamēr vēl pretsāpju tabletes darbojas<br />Lieliskas idejas vairojas..ticībaurn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1189242016-07-25T08:13:002016-07-25T08:13:002016-07-25T05:42:26Z2016-07-25T05:42:26ZTicība ir tāds dārziņš, kurā var satikt citus. Kaut drusku padarboties kopā. Padarīt kādus svarīgus darbus. Var mēģināt sēt, vākt ražu, cīnīties ar kaitniekiem. Var priecāties par puķu skaistumu.<br />Dārziņš- tāda maza robeža starp visu esībā esošo, kuram cilvēks noticējis, ka daudzmaz saprot, kas tur ir, kā to sauc, kas tur jādara un kāda vieta viņam.<br />Tad nu tur atrodas vieta arī citiem. Vieta vai loma. Citam tiek- prom dzenamā loma. Bet prom dzinējam tas ir svarīgi.<br />Ja nav ticības, viss ir postmodernā kokteilī sablenderēts un bezjēdzīgs, ir ļoti skumji levitēt kopā daudzu sašķīdušu pasauļu druskām.<br />Itkā ir ļoti objektīvs skatījums- viss sadomāts, neargumentēts, nepamatots. Visā ir loģiskas nepilnības. Un tā arī beigās paliec nejaušību virpulī, būdams pats viena no nejaušībām.<br />Tad nu ir tādi radītāji. Kas rada ideju- kā viss ir savienots, kāpēc u.t.t. Protams, visas šīs teorijas, pasakas un reliģijas ir nepilnīgas, pieredzējušam haosa meistaram pietiek tikai nosvilpties un viss sašķīst druskās.<br />Bet nu tomēr, tur ir savi jaukumi. Tādi mazi dārziņi par kuriem rūpēties. Kur apliet kādu puķīti. Kaut ko pa druskai piekārtot. Kādu jaunu stūrīti smuki saveidot, tā tas viss attīstās. Ir prieks un jēga kaut kam. <br />Reti jau ir tādi- kas rada paši savu pasauli no lielā haosa konstruktora ņemot detaļas. Pārsvarā, jau visi tiek iespiestas saujā, jaut kādas gatavas instrukciju grāmatas- kā viss Ir. Jo nevar taču atstāt kādu bez kartes pasaulē, kurā citādi nekā nav, izņemot nesaprotamu nejaušību virpuļus. <br />Kāds ir noticējis, ka pasaule radusies evolūcijā. Jā tā paņēmis vienu posmu un tā sācis likt vienu pie otra. Atradis kaut kādu loģikas ķēdīti- iemīlējis to. Un nu lūk- jau gadus simts, divsimt ir dārziņš, kas zeļ un plaukst, kurā ir kur darboties. Šis dārziņš paplašinās. Diezgan sakārtots. Lai arī pēdējā laikā piedzīvo zināmas grūtības. Lūk raugos- nesen kādi meistari no lielas mīlestības- pilnmetrāžas animācijas filmu uzņēmuši, kurā mēģinājuši caur kādas būtnes piedzīvojumiem izstāstīt, kā viss bijis. Jauki taču- kāds kurš neko par neko nesaprot- pēkšņi jau dabūs nelielu dārziņa karti un varbūt sāks domāt- un kārtot savas domas= un vienā brīdī- ieraudzīs, tiešām redz katra lieta šajā pasaulē norāda- kā viss ir evolucionējis. Visbiežāk neko daudz viņš no tā visa nezinās un nesapratīs. Bet ir patiesību ir tā- kamēr klusē un domā pie sevis- pietiek ar pavisam vienkāršam lietām- ir tā un tā. Ir. Ir un viss. Prātā pazib ainas, kuras kaut kad nofiksētas, ir sava iekšējā vīzija. Un viss ir kārtībā.. Trakāk, ja kādam nākas to visu pastāstīt. Vārdi tūdaļ nodod. Izrādās patiesībā neko nezini, neproti argumentēt. Nākas atsaukties uz pierādījumiem, kurus pats nemaz nevari pierādīt, tekstiem kuru autori jau ir pierādīti kā labi pierādītāji. Grūti iet. Bet vienkāršam cilvēkam to visu nevajag. Viņam vajag tikai pavisam vienkāršu skaidrības niedru kuģīti, kuram pieķerties, lai nebūtu tā, tu peldi pa straumi un vienā brīdī konstatē, ka neesi viss upē, bet gan lielā, haotiskā mutulī, kurā viss kustās nesaprotami kur.<br />Tāpat jau protams ar ticību, Dieviem un radīšanām. Tur ir pravieši, svētie raksti. Ir pat zinātnieki, kas visu savu pretējā nometnē uzkrāto arsenālu tagad pielieto lai pierādītu, ka .... ir radījis. <br />Nu brīnišķīgi arī tur ir savs skaistums. Tur ir diženuma sajūta. Šie dārziņi ir daudz senāki. Bet arī par viņiem ir jārūpējas. Citādi var postā aiziet.<br />Ir vietas kur senie dārziņi ir smagi nolaisti, jaunie nav iekopti un uzvarētājs haoss, savā smīnošajā vienaldzībā svin uzvaru, kaut par to nav neviena līksmotāja. <br />Tad nu kādi izmisuši censoņi ņem īstus, nevis teorētiskus spridzekļus un šaujamos un cenšas atgādināt vienaldzības jūrā slīkstošajiem- viss ir iznīcīgs. <br />īpaši tas iznīkst, ja nekam netic. Ja tic- vienmēr pēc ticības modeļa Radītājs var pārradīt no jauna. <br />Ļoti nežēlīga metode. Šķiet arī sevišķi savu mērķi nesasniedz. <br />Bet ko lai dara...urn:lj:klab.lv:atom1:saulpalampe:1185962016-07-18T22:20:002016-07-18T22:20:002016-07-18T19:27:50Z2016-07-18T19:27:50ZProgrammisti lieto sešpadsmitu skaitīšanas sistēmu.<br />Pēdējais cipars tiek apzīmēts ar burtu F.