| LUDUS |
[19. Jan 2014|10:03] |
Vakar nokļuvu viduslaikos. Varbūt ne gluži viduslaikos, bet bik vēlākos laikos, būtībā Hercoga Jēkaba galmā.
Bet tā kā viņš bijis tāds pasaules kultūras cilvēks, tad protams galma kultūra bija Rietumeiropas garā.
Kas par mūziku, aizkaifojos, ka brīžiem aizmirsu par saviem pienākumiem.
Es biju hercoga kambarsulainis.
Tie mūziķi bija tādi profiņi, viena blokfautu dāma bija ko vērts!
Tā tur bija senlaiku formāta čelli, vijole un lauta.
Ludus-No latīņu valodas sanāk, spēle, rotaļa, mēģinājums.
Un jā- vakar man O. atdeva, vai pareizāk sakot, aizdeva uz neierobežotu termiņu, galīgi jaunu mini videokameru.
Tad nu man iespēja ielikt mazu epizodīti no vakardienas.
Vienīgi video skatoties, pamanīju, ka gadsimtu metamorfoze ir notikusi tikai pa pusei.
http://youtu.be/-9U2uptP7rU |
|
|
| klavesīnērģeles |
[15. Jan 2014|10:45] |
Gijs Bovē. Guy Bovet Jautrais ērģelnieks. Dzirdēju viņa gabalu, kādas ērģelnieces eksāmenā, kurā pavisam nejauši iemaldījos.
Tāds nu ir šis ērģelnieks un komponists.
Vispār nereāli jaudīgs renesanses dubultinstruments viņa rokās.
Kaut kur Putriņa līnija.
Droši vien, ja labi gribētu un būtu sponsors viņš tādas uzbūvētu.
Tā oriģinālie modeļi jau izveidoti 16tajā gadsimtā- 500 gadus atpakaļ...
Tādi spečuki bijuši... būtībā, sanāk mūsdienās nekas jauns nav izdomāts.
http://youtu.be/oznc5u6Ye7A |
|
|
| Kraukšķītis |
[15. Jan 2014|00:36] |
Biju pie Robčika uz vārdadienu. Tas pats Robis, kurš spēlē Jūdas Grašos.
Tā vienkārši uzzēdām papļerkstējām par niekiem, bija vēl Juris.
Nu bet visa centrā, kaut kā atcerējos, ka Robis sen atpakaļ sakomponēja visu mūziku
leļļu teātra izrādei = Ziemas pasaka.
Tad nu klausījāmies, nezinu vai no konteksta, ka to sacerējis cilvēks
kurš "dirsas" filozofiju uzbīdījis vēl nebijušos augstumos. Un visi skolnieki korī dzied visslavenāko viņa dziemu "Rīt būs pilnīgs pizģets"
iespējams tiešām laba sirsnīga mūzika,
bet nu piparkūku vīriņa piedzīvojumu dziesmiņas kraukšķēja un garšoja tīri labi, ceru tikšu pie diska.
te leļļu teātra treileris
http://youtu.be/O8wFjd8GEck |
|
|
| Valprojskābe |
[14. Jan 2014|10:47] |
Izgudrotas, jeb pareizāk atrastas zāles, kas pieaugušu cilvēku jau iesīkstējušos prātus, padara tikpat elastīgus, kā 7 gadīgu bērnu smadzenes.
eksperimenta testa grupas dalībnieki iemantojuši absolūto dzirdi.
Tādas pavisam parastas epiletiķu tabletes, varētu jau izmēģināt kādu... a to nekas vairs galvā nelien :D
http://theweek.com/article/index/254721/this-pill-could-give-your-brain-the-learning-powers-of-a-7-year-old
Изобретены таблетки для легкого усвоения взрослыми новых навыков и знаний В детстве наш мозг впитывает новые знания и умения как губка. Различные исследования показали, что дети учатся иностранным языкам быстрее взрослых, а некоторые способности – вроде абсолютного слуха – лучше всего осваивать именно с детского возраста. Но что если мы сможем возвращать разум взрослых к этому более раннему пористому состоянию? Именно это является предметом исследования профессора молекулярной и клеточной биологии из Гарварда Такао Хенши, который изучает лекарство, способное радикально облегчить взрослым людям усвоение новых навыков и знаний – так, как если бы они снова стали семилетними. Ключевым ингредиентом в нем является вальпроевая кислота. Обычно она используется для лечения нейрологических дисфункций вроде судорог и эпилепсии, и некоторых эмоциональных расстройств. Но, по словам Хенши, оно также может помогать восстанавливать пластичность взрослого мозга. В своем новом эксперименте, Хенши использовал вальпроевую кислоту, чтобы дать способность абсолютного слуха группе взрослых мужчин в возрасте от 18 до 27 лет. Люди, участвовавшие в эксперименте, не получали в детстве никакого музыкального образования. После приема лекарства их просили выполнять онлайн-задания для тренировки их слуха, и в конце двухнедельного периода они прошли тестирование на способность различать тона, чтобы увидеть – имела ли тренировка больший эффект, чем обычно имеет у людей этого возраста. По данным испытаний, у участников группы зафиксировано развитие абсолютного слуха – и это серьезный прорыв, поскольку, по словам доктора Хенши, прежде в истории известных случаев обретения взрослыми абсолютного слуха не было. Это замечательный результат, и теоретически он может помочь взрослым людям приобретать новые навыки и таланты на более поздних отрезках своей жизни. Разумеется, прежде необходимо тщательно изучить препарат на наличие побочных эффектов — особенно на клеточном уровне.
Источник: http://earth-chronicles.ru/news/2014-01-14-57812
*** |
|
|
| |
[12. Jan 2014|11:29] |
Pamodos ar stiprām sāpēm starp lāpstiņām. Kaut kas neganti smeldz tieši tajā visuspunktā, kur parasti eņģeļiem aug spārni.
Vēl tur esot īpašais kabelis, kas savienojot dvēseli ar miesu, tāds striķis, lai ceļojot ārpus ķermeņa var paraut atpakaļ.
Jušanās nav no labākajām vispār, bet gan jau iešūposies.
*
Šodienas ideotisma atziņa:
Norauj kādam galvu, vai nenorauj, pilnīgi nekāda jēga, vienalga ataug. |
|
|
| Šmašan श्मशान |
[11. Jan 2014|23:13] |
Šodien biju uz Šrī Vidjas rituālu pie Višvanatha. Pēc mantru virtenes bija meditācija, šoreiz tāda īpašā- saukta šmašan. Sena tantriskā meditāicja. Tās laikā iztēlojas savu nāvi, to kā ķermeni sadedzina uz bēru sārta un tālāk notiek gaismas ķermeņa atjaunošana. Ierakstīju diktafonā, tagad mēģinu uztaisīt latvisko versiju, varbūt kaut kad noderēs.
skatos ir vēl citas versijas šai meditācijai, te kādi indieši praktizē kapos
http://youtu.be/w75fMGG6WDM |
|
|
| |
[11. Jan 2014|00:38] |
Klāt ir atkal 11tais datums. Pēdējā autobusā satiku trako Pēteri no undīnes.
VIņš 30gadus esot karatists. Rādīja savus pirkstu kauliņus, jā, es viņam ticu.
Uzdāvināja man piltspalvu, lai scenārijs ātrāk raksties.
Nesen, biju uz pasākumu, kur cilvēki runāja par sapņu piepildījumu.
Sapņi ir droši vien kaut kas noturīgs.
Jo piemēram šodien man gribas mirt, rīt vairs negribēsies. |
|
|
| |
[10. Jan 2014|10:46] |
|
Šodien pie manis ciemojas slavenais itālietis- Truliāno Cirviāno |
|
|
| Kliedziens |
[7. Jan 2014|11:34] |
|
Huboti, kad viņiem ielādē brīvās gribas programmu- kliedz! Ļoti stipri kliedz un jautā "Kas es esmu, ko es te daru?" |
|
|
| Bail |
[5. Jan 2014|23:43] |
Man šodien ir bail...
Bail no visa. Dzirdu sarunas aiz sienas. Tur runā dzīvi cilvēki. Viņi runā par kaut ko svarīgu. Viņi dzīvo un tas ir normāli pārrunāt svarīgas lietas.
Tas viss tik ļoti atgādina, cik es ļoti es nedzīvoju.
Ausu korķīši palīdz uz brīdi. Šitie vaska, ko Artūrs reiz nopirka, ir lieliski.
Bet nu pēc kāda brīža dzirdes jūtība, jeb skaņas līmenis sāk kāpt uz augšu un sāku dzirdēt.
Dzirdu tādu balsu dunoņu, vispkāt būtnes, kam kaut ir kaut kas nopietns un svarīgs.
Kaut kas par ko jāuztaucas! Tāda nu dzīve ir- visādiem uztaukumiem tajā arī jābūt.
Ak šausmas! Es to visu laižu garām. Noteikti arī mani gaida kāds dzīves pienākums.
Kaut vai iziet ārā un iedot nejauši sastaptam dzērājam kādu kapeiku, ko pohas uzlāpīt.
Ir tik dauz meiteņu visapkāt, kuras gaida, lai viņas mīlēlētu. Katram cilvēkam dzīvē ir pienākums kādu mīlēt.
Kur ir mīlestība? Kur ir mana sirds? Viņas nav! Mana sirds ir pazudusi. Nav motīvu.
Un ja nu nākamā brīdī attopos jau viņā saulē un tur karmas eņģelis ar skaisti skumīgu seju ātrumā rāda materiālu, ko safilmējušas debesu kameras un tur rāda skatu pēc skata no manas tā sauktās dzīves, kas protams ir tīri teorētiski-
Šeit tev bija tāda iespēja. Te bija citāda- tev bija jāizvēlas. Jādodas dzīvē... un man būs tik šausmīgi žēl, bet vairs jau nekā...
Skaļa mūzika palīdz, uzliku Caprice elfu mūziku paskaļi.
http://youtu.be/qetPuBv_egY |
|
|
| īstie cilvēki |
[28. Dec 2013|11:56] |
sāku skatīties zviedru seriāla Äkta människor 2. sezonu, nu ļoti spēcīgi. Specefektu gandrīz nekādu, nākotnes dizainam arī budžets nav atvēlēts, viss apmēram kā mūsdienās, vienīgi cilvēkveida hjuboti... kāds krievu tulks viņus tulko ļuboti...
Tad nu huboti, pēc izskata gandrīz neatšķirami no cilvēkiem, kuriem kāds neprātīgs ģēnijs uzrakstījis programmu- būt neatkarīgām personībām meklē savu vietu pasaulē, ļoti daudz ciešs, sagādā arī cilvēkiem ciešanas, ilgojas pēc ierastajām lietām, mājas, mīlestības, tuviniekiem. Bet ne visi- ir kas iet citā cilvēcības virzinā- tieksmē pēc varas un spēka, soļojot pār līķiem. Katrā ziņā tur ir daudz oriģinālu sociālo un personīgo attiecību apspēļu ideju, tīri niansēs.
Radās sajūta, ka situācija, kad tiek radīta saprātīga mašīna, kurā pēcāk pats radītājs iemīlas ir sena, kā pati pasaule.
*
Reiz ap 2000šo gadu uzraktīju humoristisku dzejoli, par lelli, ļoti līdzīgu kā šajā filmā var redzēt, bet nu bija cilvēki,kas tur nekādu humoru nesaskatīja, drīzāk ilustrāciju savai neizteiktajai gadsimtiem nestajai sirdssāpju tēmai un uzkomponēja nopietnu dziesmu.
šekur arī studijas ierakts
https://soundcloud.com/saulpalampe/lelle-k-cukurs
LELLES ELLE
Kā gribētos man lelli radīt tādu
Kas runātu tik to ko vēlos es.
To pārvilku ar sintētisko ādu
Un neatšķirtu to no meitenes.
Tad rakstītu tai sirdī savu vārdu
Un izdzēst to tad spētu tikai es.
Tā staigātu man līdz pa parku ietvēm
Un ietu tikai tur kurp eju es.
Tā neteiktu nevienu rūgtu vārdu,
Bet tikai- tevi ļoti mīlu es.
Tā mīlētu tik mani lai vai kādu
Jo nebūtu tai citas izvēles
Kad apniktu, tad manītu tai vārdu
Un stikla acis pārmainītu es
Gan kāpēc Dievs man radījis to tādu,
Ar kuru sastrīdēties varu es?
Un nespēju tai mainīt pat ne vārdu,
Par acīm nemaz nerunāju es.
Tā mīl un nemīl mani tādu,
Kā savās acīs redzu sevi es.
Vai dziedu, runāju vai lādu
Es nesaņemu skaidras atbildes-
Jel kādēļ radījis viņš viņu tādu,
To saprast ilgi nevarēšu es. |
|
|
| |
[11. Dec 2013|10:15] |
Šodien Grimmu skatos- pirmais citāts labs. īpaši labi saprotams izbijušiem kristiešiem...
Mēs neticam, mēs tikai baidāmies...
“We don't believe, we only fear.”
Robert Edgerton’s ‘Sick Societies’ (1992) |
|
|
| Objekts |
[10. Dec 2013|15:06] |
Savāds objekts Saules sistēmā. Kļūst redzams tikai Saules uzliesmojumu laikā. Tāds agrāk nav manīts. Varbūt optisks defekts aparatūrā, bet varbūt... pamatīgi liels katrā ziņā..
http://www.youtube.com/watch?v=Bpnb-ILXgm8 |
|
|
| Elekroni |
[10. Dec 2013|09:58] |
|
Elektroni ir stārķi, kas nes atomiem bērnus.... Neticu, ka tā ir. Izdomājums, pasaka lai noslēptu īstenību. |
|
|
| Bulciņa |
[18. Nov 2013|13:03] |
Savādi. Sestdien braucām ar riteņiem. Bija jau satumsis.
Kaut kur pie Vefa pamanīju, ka ietves malā guļ nokritusi bulciņa.
Tāda apaļa. Tā kā kustējos normālā ātrumā- skats bija labi ja pus sekundi.
Bet tagad, laiku pa laikam šo skatu atceros. Šķietami nenozīmīgs.
Bet kaut kas tur ir.
*
Tas atgādina vēl vienu apziņas fotogrāfiju, ko veicu nenojaušami sen, kad biju 5-8 gadus vecs.
Braucām autobusā, uz laukiem. Kārtējā pietura, ne ar ko īpaša, bus apstājas.
Divi cilvēki izkāpj. Redzu tikai viņu muguras, tādus kā siluetus.
Autobus sāk doties tālāk. Skatos pa aizmugurējo logu, kā šie divi
pavisam vienkārši paliek aizvien tālāk, tālāk un tālāk. Un iet, iet, iet.
Apzinājos, cik šis skats ir nenozīmīgs, cik daudz tādu un parasti tiek aizmirsti.
Te nu viņi tā iet, drīz vairs nebūs redzami un aizmirsīsies.
Un tad pieņēmu spītīgu lēmumu- neaizmirsīšu!
Un tā ik pa laikam sāku restaurēt šo bildi, kā divi pagriež muguras un dodas, tālāk, tālāk un tālāk.
Pilnīgi nepazīstami un ar mani nekādi nesaistīti stāvi.
Un jā- kaut kas nostrādāja- šo pāris filmas kadrus atceros aizvien šodien.
Nekādus manai personībai svarīgus notikumus no tā laika praktiski neatminos.
*
Bet ar bulciņu ir kaut kas cits.
Viņa parādās neakarīgi vai es par to domāju vai nē.
Uzrodas, visnegaidītākā mirklī, kad domāju pilnīgi par kaut ko citu.
*
Iespējams Juriga Gagarina iespaids uz manu apziņu, kaut kādā veidā tā spēlējas. |
|
|
| |
[13. Nov 2013|19:42] |
Dzīves eksāmenu acīmredzami nēesmu nokārtojis.
Tā arī neesmu iemācījies ko dara vietā ko sauc par Dzīvi.
Var protams urbt caurumus sienās, labot izsistus drošinātājos, blenzt datora ekrānā.
Var mēģināt restaurēt bojātus cilvēkveida eksamplārus. Var runāt par svarīgām lietām, kosmosu, mūziku,
var runāt par to kas kaut kur kaut kad ir bijis. Var kaut kur aiziet un kaut ko noskatīties, noklausīties.
Var mēģināt kaut kur iesaistīties un piedalīties- būt sociāli aktīvam. Tas viss tomēr nedod neko.
Tāpat dzīvot neprotu- nav īsti kur likties.
Jo vai tā ir dzīve- ja esi noguris un prāts vairs nestrādā- tad vienīgā vēlme ir nomirt?
Lielākā daļa cilvēku dzīvot prot! To esmu novērotjis! Viņi var neprast daudzas lietas.
Var būt nodzērušies, var būt svēti reliģijas entuziasti, var būt vienkārši vai gudri.
Krietni vai nelieši, patiesi vai melīgi- tas arī nav būtiski- aiz viesa tā slēpjās kaut kāds nesaprotams dzīvīgums.
Kaut kāda spēja iesaistītes attiecībās ar citiem un tapt ar to pārņemtiem. Viņiem vienmēr ir kaut kādas svarīgas iešanas.
Vienmēr kādas svarīgas sms atnāk telefonā. Viņi ir tā aizrāvušies, tik ļoti dzīvi dzīvo dzīvi.
Es to neprotu- nekad nav sanācis. Lai kā nebūtu mērkaķojies līdzi- lai cik aktīvi neiesaistītos, visādās lietāas.
Tas viss neko nedod- beigās tāpat jāpaliek ar neko un ne priekš kā un jādodas uz nekurieni, turklāt nevis ar jaunatklājēja entuziasmu,
bet progresīvi pieaugošā garlaicībā.
Galu sev darīt arī negribās, cietīs no tā tie kas vismazāk to būtu pelnījuši.
Tāds atbildīgs lēmums- turklāt vēl Hamleta monologs- neviens jau nezin, ko nesīs tā nezināmā zeme tajā pusē.
Tomēr ik pa laikam kārdinoša doma= a ja nu kāds zemesargs tīrot savu šaujamo nejauši aizmiris patronu
un tā nejauši izšaujās un lido caur logu un trāpa tieši mani. Tad viss- notiek tas kam jānotiek- tā ir bijusi mana lode, kuru esmu negaidot saņēmis.
Jā, vienīgi nenokātotais eksāmens. Nesmu apguvis pat elementāro aritmētiku 1+1, par 2x2 nemaz nerunājot..
Dzīve prasa- lai šīs kombinācijas ieviestu praksē- un pārbaudītu- kā tas ir un kas tad notiek ja vienam pieliek vēl vienu.
Nesanāk, nekas nesanāk- kā izmisis skolnieks pie tāfeles ar krītu- nezinu kas jāraksta aiz tā sasodītā = ir.
Jo nav jēga rakstīt, ko nevari pierādīt.
Vienīgais, kas nāk prātā- viss ir viens, tāpēc nav neviens.
Tā ļoti bieži reizēm pat dienu pēc dienas- sanāk- pastāvēt kā stulbenim pie šīs tāfeles- mēģinot atbildēt uz pirmklasnieku uzdevumiem
Šinī skolā neko nevar teorētiski- ja atbildi, tad jāuzņemās atbildība.
Tad nu dodos prom- ar domu vairs neatgriezties- bet tāpat ik pa laikam neredzama roka ierauj šajā nolādētā klasē,
atkal uzraksta uz tāfeles kaut ko- pieliek vienādības zīmi un liek atbildēt.
Klusums. |
|
|
| |
[12. Nov 2013|21:34] |
Jau otro vai trešo dienu ķeru dolbakus. Vai tā ir magnētiskā vētra vai kas- pārsvarā pilnīgi truli kaut kur blenžu, visvairāk jau kompja monitōrā, bet lietderības koeficnts nekāds, progrmamēšanas gars, patreiz nav īpaši labvēlīgs. Rīt sola vēl vienu magnētisko vētru. Nav nekādas saprašanas kur iesaistīties- visi gali vai kontakti aizmirsti. Ikpalaikam protams atceros kaut ko- ka ir kādi cilvēki- bet tas viss liekas tik tālu un neaizsniedzami, ka trūkst saprasšanas ko ar to iesākt. Kā tos kontaktus uzturēt, aktivizēt, iesaistīties kaut kādas dzīves aktivitātēs.
Labi, ka te iegāju- vakar biju atradis multeni Kin Dza Dza- šodien novilkšu noskatīšos. |
|
|
| Kin Dza Dza |
[12. Nov 2013|02:26] |
|
Uzzināju, ka pēc slavenās filmas sižeta, nesen uzņemta pilnmetrāžas multiplikācijas filma. TIkko novilku- jēdzīga, tikai noskatīties nevaru. pārāk vēels |
|
|