|
6. Mar 2014|09:26 |
Šveikā ir ironija par šo tēmu. Es augšupminēto domāju nopietni.
Citāts no Šveika:
– Viņš nu sāka noskaidrot mašīnistam šo vienkāršāko paņēmienu, – Šveiks nopietni
turpināja, – kā var iegaumēt lokomotīves numuru 4268. No 8 atskaita 2, paliek 6. Tātad 68 jau ir prātā.
No 6 atskaita 2, paliek 4. Nu ir jau zināms 4 – 68. Tiem jāieliek starpā 2, un tad būs rokā 4–2–6–8. Nav
arī nemaz grūti izdarīt to ar reizināšanas un dalīšanas palīdzību. Tad to dara tā. «Iegaumējiet,» tā
priekšnieks teica, «ka divreiz 42 ir 84. Gadam ir 12 mēnešu. Atskaitīsim no 84 skaitli 12, tad paliks 72,
atskaitīsim vēlreiz 12 mēnešu – paliks 60. Tagad mums ir
drošs 6, un nulli mēs varam nosvītrot. Mums
nu ir zināms 42–6–84. Tāpat kā nosvītrojām nulli, tā varam nosvītrot arī pēdējo 4, un mums paliks 4268,
kas ir tās lokomotīves numurs, kura jums jānoved uz depo Lisā pie Labas. Kā jau teicu, ar dalīšanu arī
iet tikpat viegli. Tad mēs aprēķinām koeficientu pēc muitas tarifa... Kas tad jums, feldfēbeļa kungs, vai
nelabi kļuva? Jā gribat es tūliņ atklāšu kaut vai viesuļuguni. Fertig! Hoch an! Feuer!76
Deviņi pērkoni!
Kapteiņa kungam gan nevajadzēja sūtīt mūs pašā saules tveicē! Nu man jāgādā nestuves!
Ārsts atnācis konstatēja, ka feldfēbeļa ģīboņa cēlonis esot vai nu saules dūriens, vai akūts
smadzeņu iekaisums. |
|