|
30. Apr 2013|00:47 |
Nez, vai sajukšana. Pēc tādas arvienu tālākas atsvešināšanās iekšējas, disociācijas no to kustīgo tēlu gūzmas, ko tik lielais vairums atzīst par taustāmo vienīgo īstenību.. Patiesībā, ne viens vien apskaidrības mirkļa ķerts advaitists runā par līdzīgām sajūtām un stāvokļiem pēc, kā pa laikam runā Tu. Arī dziļām depresijām, kad nu līdzi dotā, neapzinātā jēgas sajūta pazudusi un piedalīšanās šķiet sirreāla.
Tikai starpība laikam, ka tie ir cilvēki, kas izmisīgi vai kaislīgi meklējuši atmodu no sava sapņa. Ja kas līdzīgs nejauši notiek, vai negribot, tad, kā jau nakts vidū atverot acis tas mēdz būt, izmisīgi gribasieslīgt atpakaļ miegā un noskatīt vēl kādu sapni. Vēlams skaistu vai gluži vienkārši aizraujošu..
A.G.
|
|