| aizmirstība |
18. Feb 2013|22:03 |
Šodien tramvajā satiku kādu meiteni, viņa brauca no Imantas. Nekādi nevarēju atcerēties kur esam tikušies, bet viņa šķiet mani labi pazina un bija runātīga, tā arī notērzējām visu ceļu, par austrumu lietām, ķīniešu valodu un tamlīdzīgi. Tā arī neatcerējos, nedz vārdu, nedz kādas likumsakarības. Saprotu, aizmirstu aizvien vairāk. Šādi gadījumi, kļūst aizvien biežāki.
Ceru, ka nepienāks diena, kad es staigāšu pa ielām, tāds smaidīgs, draudzīgs un runātīgs, atrazdams ar katru kopīgu valodu, bet faktiski nevienu neatceroties.
No vienas puses jau labi, iepazīt katru reizi cilvēku no jauna, bez uzslāņojumiem un iepriekšējiem priekšstatiem, jo viss taču plūst un mainās.
Bet nu peldēt lielā, nezināmu cilvēku un aizmirstības jūrā arī negribas.
*
Izdomāju, ka varētu būt tāds rasistu šahs, kur figūras kā skinhedi un melnie kā ielas bandīti, bet ieguglēju un izrādās, jau kas līdzīgs ir atrodams.
Vienīgi nesaprotu kāpēc kuklucklanietis tik sūdīgi bruņots.
http://www.online-trash.com/trash/153 |
|