|
3. Jul 2011|02:01 |
uz jautājumu kā iet Elvim aizrakstīju šādi.
" strādāju mājā pie datora un pietiek laika visādām interesantām lietām, arī teātra spēlēšanai. Kā vienmēr esmu pārņemts ar sarežģītu filozofisku problēmu risināšanu, vai jaunu meklēšanu. Manuprāt dzīves kvalitātei nepieciešams nemitīgs iekšējs konflikts, vislabāk iekšēja cīņa starp kādiem desmit personāžiem, tad ir ar ko noņemties. Kad šie visi apklust tad arī ir skaisti, var sadzirdēt vēja šalkoņu, bet ātri paliek garlaicīgi. Tādēļ Spīdolas sauklis "vēl cīņa nav galā, tā nebeigsies..." ir tāds riktīgi manējais. Cīņa mudina uz nemitīgām pārvērtībām, pie katras pārvērtības arī sanāk atjaunoties. Tāpat izstrādāju daudz visādas idejas, kurus pēc tam atlieku malā, nesteidzot realizēt, jo cilvēks dzīvo ilgi tāpēc, ka viņam daudz nepadarītu darbu..."
Tā šodien pirmais ko satiku centrā bija Imants Daksis, sāku stāstīt par savām pārdomām. Par slāvu un baltu kopīgām saknēm, viņš apstiprināja daudzas manas domas.
Tāda gara diskusija sanāca. Teicās braukšot prom uz Meksiku, kaut kad rudenī. Eh. |
|