| |
[1. Nov 2015|12:07] |
Šaušalīgs prastums visapkārt.
Arī manī viņš mēdz iezagties. Patreiz esmu pilns ar prastumu.
Prastums, var nebūt priemitīvs, tas var būt gana gudrs, tomēr galarezultāts ir vilšanās un garlaicība.
Sajūta, ka viss ir par tukšo. Tukšu ciklu atkārtošana, neapjēdzot ne nieka no visa.
Tie var būt smiekli par truliem jokiem, runas par svarīgām lietām, dzērieni un ēdieni, aparāti un ķermeņi.
Truli atkārtoas vienas tās pašas domas, jūtas, fizioloģiskie cikli.
Gribu dzīvot skaistuma pasaulē, kur viss ir smalks, nesaprotams, neredzēts brīnums. |
|
|