| |
[1. Okt 2015|07:36] |
Domāšana par praktiskā lietām ir diezgan kaitīga.
Pirmkārt tā veido pieradumu. Paiet necik ilgs laiciņš smadzenes jau pašas sāk risināt dažadas problēmas.
Kā tur sataisīt šo vai to. Kā izdevīgāk iepirkt tās vai citas lietas.
Vārdu sakot, ļoti viegli ir iekrist šādā pieradumā.
Turklāt šīm domām ir slieksme dominēt un ar nepārspējamu svarīguma apziņu izspist laukā, visādas citādas domas,
nodēvējot tās par muļķībām.
*
Piemēram tā vietā lai apcerētu, kāpēc papiross saucas par papirosu?
Vai tāpēc, ka viņam rados ir papīra sencis no Ēģiptes zemes?
Tur par rakstāmmvirsmu izmantoja izstrādājumu, no īpašām niedrēm.
Varbūt tā ir tā paša salmiņu smēķēšana?
Bet kāpēc tas viss izklausās pēc papīra ar osi? vai papīra osi?
Arī taisnība, smēķētājs tur aiz šīs papīra oss veselu mutuli dūmus.
Varbūt papirosu izgudrotājs bijis vārdā Papi Ross? arī iespējams
Iespējams kādā valodā - Papi- tas arī ir tas pats papīrs. Bet tas ros tas ir tas pildījums?
Bet varbūt tāpēc, ka šādus priekšmetus kūpināt mīl papi, on arī papapi? un tas ross ir tāds kā knupītis?
Piemēram, kādā valodā- papiross ir tas ko sūkā paps.
un bet tas ko sūkā sīcis saucas babiross?
Viss atkarīgs no kādas valodas tas nācis.
Un vispār- kāpēc svmēķēšanu sauc par smēķēšanu? kāpēc ne par dūmošanu? Vai tāpēc ka vārds dūmi tik ļoti līdzinās angļu doom un visiem tik ļoti bail no nolemtības?
*
Nē tā visa vietā, jau nezin kuro reizi pārņem domas, kā izvilkt elektrības kabeli pa kādu koridoru,
kā tur, ko tur pieviento, kas jau tāpat ir zināms. Un faktiski ir pilnīgi elementārs. Kad darīs, tad arī redzēs.
Domas par darbu ir ļoti kaitīgas.
*
Bet visspār, kas tā elektrība tāda ir?
Vadi ir savilkti neiedomājami daudz, pieprotu to darīt tīri labi.
Bet kas īsti tur pa viņiem plūst?
Reiz kāds večuks sāka saukt mūsu nopientnos 3-fāzu kabeļus par šļaukām.
Kā elektriķis izjutu aizvainojumu.
Bet neesmu pārliecināts, ka spēšu paskaidrot, kādas ir šo dievu lunkano atšķirības.
Senos laikos, bērnu grāmatās zīmēja tādus mazus zilus lodveida vīriņus ar tievām kājiņām.
Viņus sauca elektroni. Viņi skraidīja šur un turp. Acīmeredzot viņi skraida pa vadiem.
Nu labi, var jau mēģināt kaut ko par enerģiju domāt.
Bet kas vispār ir enerģija?
Tad kad ļoti gribas kustēties? Tad kad baterijas ir pilnas?
Benzīnā esot daudz enerģijas un arī sviestā tās esot daudz.
Šūpoles iešūpo un tad šīs šupojas, šūpojas, kamēr enerģija noplok.
Ieberzējas gaisā. Ja būtu bezgaiss un ideāli lunkani striķi, tās šupātos tūkstošiem gadu.
Esot tāds enerģijas nezūdamības likums.
Ir tādi, kas nēsā dažādus amuletus uz krūtīm un saka- viss ir enerģija..
nu nez, jo vairāk domā, jo neskaidrāk viss paliek.
viegli ir tiem, kas pāšsaprotamībā mieru rod |
|
|