| 07 |
[9. Maijs 2015|01:56] |
Rīt teātrī izrāde.
Vakara mēģis ievilkās. Sarunāju ar Ģirtu, ka paliks pa nakti pie manis, lai atrāk varētu visur tikt, Kauguri baigais gabals galu galā.
Man tā baigais nogurums bija, aizgāju gulēt.
Pēc Ģirta lūguma iedevu kaut ko labākam miegam. Skapīti bija 07 Red Label, lai tak ierauj kādu graķīti.
Pamostos ap diviem, Ģirts galīgākajā pālī, pudele gandrīz tukša. :D
Prasu, uz uzrādi vispār tiksi- šis jū, būšot gurķītī. Nu redzēs, kā viss būs.
Tiešām nesaprotu, kā viens pats var šitā pietesties. |
|
|
| nektāra iegūšana |
[9. Maijs 2015|23:24] |
Debesu nektārs ir kandža, kuru iegūst tvaicējot grēciniekus Elles katlos.
Tur ir tāds mūžīgais destilācijas aplis.
Sāksim to apskatīt no kādas vietas, lai gan faktiski cikls ir viens vesels, bez sākuma un gala.
*
Iedomāsimies Elles katlu. Tāds īpaša metāla trauks, gandrīz lodveida formā. No trauka augšdaļas iznāk tieva caurulīte.
Caurulīte satīta spirālē un ieguldīta ledū. Katlā sēž grēcinieks un mežonīgi svīst. Visas dzīves laikā sakrātās, nepelnītās baudas.
Visi sīkie grēciņi, visa savtība un citas lietas, par kurām sarakstītas daudzas reliģiskas grāmatas. Sviedri pārvēršas tvaikos, un sāk virzīties pa tievo caurulīti.
Tā kā caurulīte ievietota aukstumā, tvaiki sāk kondensēties un pārtop šķidrumā. Tie protams nav parastie sviedri. Jo kā zināms Ellē neatrodas ķermeņi, bet dvēseles.
Ja dvēselei sakur pirti, tā svīst, ui kā svīst. Tikai šie izgarojumi ir garīgi- tā saucamie garaiņi. Jā, tad nu lūk, garaiņi zinātniskā valodā runājot-
kondensējas tievajā caurulītē. Šķidrums turpina virzīties tālāk, līdz sāk pilēt pa caurulīti ārā. Turpat sēž blakus velns, kurš pašauj apakšā pudeli.
Kad pudele piepilējusi, viņš liek nākošo. Ellē šo dzērienu sauc par velna dziru.
Par šiem procesiem tā kā vairumam ir zināms. Daļēji to pat attēlojis slavenais gleznotājs Hireonīms Bošs.
Bet ir lietas, kas tiek turētas visstingrākajā noslēpumā.
Piemēram tas, ka ka starp Debesīm un Elli pastāv visnotaļ intensīvi, apbusēji tirdzniecības sakari, imports, esports, barterdarījumi.
Tad nu lūk šī pati dzira pa īpašiem kanāliem tiek eksportēta uz Debesīm.
Tur ir īpašs sertifikācijas kantoris, kur eņģeļi līmē uz pudelēm etiķetes ar uzrakstu "Debesu Nektārs"
Tālāk stāstu drusku vienkāršošu, jo detaļas sāk nogurdināt.
Nektāru pa pilieniem dod īpaši centīgajiem par nopelniem, citreiz tāpat.
Iedzerot nektāru dvēsele izjūt neaprakstāmu baudu. Bet nu te ir audzinšanas proces.
Lai tiktu pie nākamās piles, dvēselei jāstrādā. Jādara labi, darbi, jāskaita lūgšanas mantras, jāziedo nu kā nu kurā vietā pieņemts.
Bet nu ir tādi, kas ar šādu kārtību nav mierā> Un viņi meklē, kā baudu nektāru dabūt tāpat. Meklē un atrod. Cits tiek pie veselas pudeles.
Cits pie vairākām. Un galu galā, visu laiku ir pilnīgā kaifā. Nu protams, tos sāk dēvēt par grēciniekiem, beigās aizūta uz Elli un tur šos atkal tvaicē laukā.
Laikam tā Dzira pasaulē ir ļoti ierobežotā daudzumā un visu laiku ir cirkulācijā. |
|
|