| |
[4. Mar 2015|11:21] |
Vīzija.
Cilvēks pats savas lauskas vācot sagriež rokas...
ko mēs no tā varam secināt?
-Ka rokas tomēr ir mīkstas, jo trausls parasti saistīts arī ar cietības pakāpi.
Tātad sanāk viņš tomēr ir mīkstais.
Bet kas tad saplīsa- ja jau viņš ir mīksts?..
Nu pareizi! Protams! Tā ir viņa čaumala!
Tas ir cilvēks- ola! Mīkstais, kas slēpjas čaumalā!
Lieldienu kaujā, viņa ola sasitusies un lauskas visapkārt.
Viņš mēģina tās savākt un sagriežas.
Muķis. Nebūtu aizticis tās čaumalas viss būtu kārtībā. Nebūtu sagriezies.
Bet nē- šim jālasa kopā, tas ko pati daba jau nolēmusi pārstrādei.
Nu būtu jāsāk jauna dzīve, jaunā pasaulē,
bet nekā nevar iesākt, rokas sagrieztas, neko darīt nevar.
*
Nākotnes cilvēki atgriezīsies pie olu dēšanas. Esmu svēti pārliecināts! |
|
|