| joga enciklopēdija, turpinājums 1 |
[16. Aug 2014|15:24] |
Reiz sensenos laikos, bija kāds gudrais vīrs- tā sauktais viedais.
Vismaz visi zināja un uzskatīja viņu par tādu.
Runāja viņš reti. Parasti tikai vienzilbju vārdus, bagātīgi ilustrējot tos ar žestiem. Pārsvarā viedais pavadīja laiku nekustīgi sēžot un raugoties kaut kur neredzamās tālēs. Tāds viņš bija palicis, pēc zibens spēriena. Apdegumu rētas klāja visu viņa ķermeni. Visi zināja, ka viņš zin kas ir LIELAIS NEZINĀMAIS, TO KAS RAUGĀS no Debesīm.
Reiz, pie viņa nonāca kāds ceļinieks, jauneklis meklētājs kurš gribēja saprast Patiesību.
Viņš pat bija dzirdējis tādu vārdu Dievs. Cilvēki to izrunāja ar lielu bijību, bet kad zinātkārais jauneklis gribēja ko izvaicāt sīkāk, ļaudis stingri saknieba lūpas un dzina to prom, cits vēl nosauca par muļķi.
Un tā nu jauneklis beidzot saticis viedo. Saņēma dūšu un uzdod savu sasāpējušo jautājumu- Kas ir DIevs? Viedais ilgi skatījās un klusēja. Jauneklim radās aizdomas, ka viņš nav sadzirdēts, tāpēc atkārtoja jautājumu skaļāk. Pēc klusuma brīža vēl skaļāk. Līdz beidzot emocijas sakāpa augstumos un viņš pilnīgā izmisumā, neprātīgi žestikulējot un rādos uz debesīm kliedza- Kas ir dievs?
Nu mērs bija Pilns, vecais sāka atdzīvoties.
Un sāka izdvest skaņu, arī ilustrējot to ar vērienīgiem žestiem.
O...o... o... mm...
Ommm! Omm!! OMM!
Jauneklis beidzot bija saņēmis skaidru atbildi. DIevs ir Omm..
Jauneklis devās prom apmierināts, nemitīgi atkārtojot = Omm.. Ommm
Tā viņš turpināja atkārtot, līdz kādu dienu redzēja kā viss apkārt pārvērties
un visa pasaule skan Omm, Omm, Omm - pat Saule skan.
Gāja laiks un jauneklis kļuva par viedo- un sāka mācīt visiem- Dievs ir Om
Tā šī mācība nonākusi līdz mūsu dienām. |
|
|