saulpalampe - 14. Jūnijs 2014 [entries|archive|friends|userinfo]
saulpalampe

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

14. Jūnijs 2014

Šūpuļkrēsli [14. Jun 2014|00:31]
Kā vislabāk atzīmēt piektdienu 13?,
Ir dzirdēti visādi ieteikumi, bet
man šķiet sanāca kaut kas neatkārtojams.
No Ropažiem pārrodos kaut kas ap vienpacmitiem vakarā- tātad piektdiena, jau tuvu beigām.
Jau esmu pie savas brašās deviņstāvenes un skatos, pie blakus paģīša, ir sekas kādai dzīvokļa atbrīvošanai.
Izlikti no apartamentiem stāv divi lietojami šūpuļkrēsli.
Mani vienmēr ir piesaistījusi šūpuļkrēslu romantika.
Iespējams tas no bērnības, kad lasīju grāmatiņas par vectētiņu Kurmi vai ko tādu.
Nesen mēbeļveikalā pašūpojos, nu bija lieliski, vienīg 250eriķi par sālītu.

Nu un pirmā doma protams, derētu kaut kur viņiem atrast jaunu dzīves vietu.
Vēlams tādu, kur pats laiku pa laikam iegriežos, attiecīgi dabūtu pašūpoties.
Nu ko = iztēlojos, viņus Rezidences, bijušās Rezonanses dzīvoklī- uzburu lielisku šūpošanās ainu-
un rakstu Artūram sms, cenšoties viņu ieintriģēt. Intriga aiziet un A. arī šķiet ieinteresēts.
Attiecīgi jāpaglabā līdz jaunai nedēļai, lai kāds cits nesavāc.
Citu variantu nav, jāstiepj augšā uz koridori.
Krēsli palieli ar mīksto tapsējumu.
Mūsu mājas peļu junkuri, kurus tantes lejā baro, jau paspējuši pagozēties uz viņiem.
Bet nekas, ārā jau tumšs ķeros klāt un tempā uzzstiepju abus augšā.
Sajūta braša, operācija "krēsli" paveikta godam, neviens pat nemanīja.
Bet nu paiet kāda pusstunda un neatstāj nejauka sajūta.
Ka koridorī mani gaida divi uz ielas savākti bomži. Kaut kāds ļoti nelāgs smagums ienāk telpā.
Un liekas cenšās jau lavīties tālāk istabās.
Aizveru koridora durvis. Nelīdz.
Eju atkal uz šiem raugos, apkvēpinu ar smaržkociņiem. smaržkociņi palīdz pret ļauniem gariem.
Tad nu padomāju, kā būtu tādā krēslā omulīgi zvilnēt un šūpāties.... konstatēju, nav nekādas vēlmes pat mēģināt.
Nu skaidrs- krēsliem sūdīga enerģētika. Grūti kaut ko labot.
Rakstu A. ka galīgi nav labi.
Nu viņš savukārt atbild- ka mēģinājis iztēloties divus krēslus savā miteklī un šie tur esot ļoti smagus raksturus demonstrējuši.
Nu jā, tad ... ko nu tad... paņēmu un izstiepu abus atkal ārā. Noliku kur paņēmu.
Super ideotisms. Tādu nummuru sen nebiju izspēlējis pats ar sevi.
Bet nu nekāda lielā vaina jau nav.
Un tagad ir sajūta, kā akmens no krūtīm novelts.
Linkir doma

navigation
[ viewing | 14. Jūnijs 2014 ]
[ go | Iepriekšējā diena|Nākošā diena ]