Vācies prom! |
[29. Mar 2014|17:17] |
nesteidzīgi čāpoju pa Baronielu. Laika daudz, kaut kur jāpavalkājās stundiņas trīs. Pēkšņi, kvartālu priekšā kaut kas piesaista skatienu, pat grūti izskaidrot kāpēc, jo objekts tiešām pamatīgā attālumā, ka redzu tikai stāvu. Jauna sieviete, ar garu, rudu, stingri sapītu bizi, krustojuma otrā pusē, pieturā. Bize gara, bet tā stāvs pilnīgi neuzkrītošs. Turpinu vērot, galvā pusapzināta doma, jāpāršķērso krustojums, tad ejot garām varēšu uzmest nemanāmu skatienu no tuvuma. Vēl nav iedegusies zaļā gaisma,kad persona sāk soļot prom tajā pašā virzienā, kurā virzos. Nu neko. Iedegas zaļais, turpinu savu lēno melanholisko gaitu uz priekšu. Viņa tipina pa priekšu krietni ātrā, savādi grozoties. Pēc kāda brīža persona tomēr palēnina gaitu un virzos garām. Īsi pirms mums sanāk samainīties uz ietves, viņa izmetās uz ielas, uz tramvaja sliedēm- un kliedz "Vācies prom" un draudīgi māj ar somiņu! Tikai no šī impulsa pamodos no tādas pusapzinātas soļotāja snaudas. Savāda, draudīga, pārmetoša sajūta caurstrāvo manu būtību. Kas tas? Apmulsums. Nekavējos soļoju tālāk mazliet steidzīgāk. Secinājumi- viņai laikam ekstrasenss- pamanīja mani pa puskilometru un viņai rādijās, ka esmu kaut kāds briesmonis. Turklāt, sajuta, ka esmu pievērsis uzmanību, kaut vai minimālu, tomēr. Seja viņai bija stingra, pilna kādām drūmām nopietnām, problēmām, tomēr ne ikdienišķām. Varbūt viņa ir kādā sektā? Varbūt turienes gars tiešā kontaktā, nemitīgi runā ar viņu un ir teicis- Skat, kur nāk elkukalps. Jā biju nesen uz hinduistu dievkalpojumu pie Višvanatha. Varbūt, sektas gars viņai pat virtuāli pat parādīja dievieti Kalī un teica :"Lūk, šai dievībai viņš pievērsies, sargies!" Visādi minējumi. Skaidrs, ka es tikku ievērots, ir cilvēki ar ļoti sakāpinātu ekstrasensoro uztveri. Bik jokaini, vai tiešām plānajā līmenī izskatos tāds briesmonis? Gluži kā ejot garām sētām, kāds suns pēkšņi lec laukā un aprej, tā itkā nezin ko viņa saimniekam grasītos darīt. Tāpat atmiņā nāk gadījumi, kad sēžu autobusā, man blakus vienīgā brīvā vieta, bet cilvēki septiņi stāv kājās un blakus nesēžas. Tas viss tā jocīgi. Arī bērnībā tā bija, ļoti daudzi bērni kaut ko savādu juta un turējās pa gabalu, vai ar bailēm, vai agresīvi. Vēl iespējams, ka esmu citplanētietis un man šai pasaulē ienākot uzlikts kvalitatīvs maskēšanās kostīms, bet ir acis kas spēj skatīt tam cauri. Interesanti kāda izskatās mana patiesā būtība, ar trijām acīm un radziņiem? Varbūt milzis ar lauvas galvu? Vai varbūt tā bija persona no mana sapņa- kurā esmu slepkava?.. Mjā, jokaini paliek, par visu šo domājot... |
|
|