| Dzirksts |
[8. Mar 2014|00:04] |
Šodien no manis izleca dzirkstelīte. Varbūt bija arī otrādi, dzirkstele lēca no tā kontakta uz mani.
Jebkurā gadījumā, trāpījums nebija gluži precīzs un dzirkstelīte iekrita dīvānā.
Mans guļamais uz kura jau esmu sagulējis ne vienu vien gadu, sāka gruzdēt.
Johaidī, daudzi dzied un slavē cik uguns ir laba, bet gribas gulēt.
Ko lai ar to iesāk, varētu dziksteli iebāzt sirdī, lai deg sirds.
Tas ir ļoti skaisti, ir gadījies piedzīvot un vēl tagad romantiskas filmas skatot, nobirdinu pa asariņai.
Bet kaut kā bail, jo esmu pārāk daudz reižu dzirdējis Dakša dziesmu "Par krāniņiem un sirsniņām"
un tur vārdi
"Un vienam sirds deg krāsns vietā
Bet otram sirds deg klusā vietā
Un trešam sen jau sadegusi tā..."
Turklāt gulēšana uz šī matrača ir kļuvusi par ieradumu, uz citiem par aizmigšanu nav ko domāt.
Laikam jāņem glāze ūdens, par kuru dziedāja Dimiters un draiskulīgā dzirkstele jāapdzēš. |
|
|
| |
[8. Mar 2014|09:30] |
Kāpēc atkal tādas pohas no būšanas cilvēkos, ar ļoti smagiem fiziskiem simptomiem?
Izdzēru tikai pāris ķausīšus tējas. Varbūt tās ir esības sāpes? |
|
|
| |
[8. Mar 2014|09:44] |
Lodēju kontaktus un sarunājos pats ar sevi.
Kur palicis alvas stienis?
- turpat kur rīta stienis.. |
|
|