| |
[15. Feb 2014|08:42] |
Vakar ar Apustuli braucām uz Baldoni pakaļ digital8 kamarai, bet tā izrādījās Hi8.
Valdnieka materiālu būs jāpārdzen firmā, kas ar to noņemas.
Bet nu vienalga foršs brauciens biaj, sen kopīgi nebija ceļš mērots.
Vēlāk bija tikšanās ar R. Mingu pie U. Apskaidrotā jaunajās mājās.
Bija doma apspriest U. scenāriju filmai, bet nu sanāca kaut kas dīvains.
Uzaicinājis biju arī Endiju.
R. bija ļoti sakarīgs jaunais censonis, kad runāja par savu filmu
žestikulēja un manierīgi runāja, kā īsts ambiciozs režisors, man patika.
Režisoram tādam jābūt ar savu azartu un ambīcijām. Turklāt viņš reāli novērtēja savas pašreizējās spējas un skatījās, kā sevi pilnveidot tālāk.
Pēcāk ieradās kāda sirma kundzīte, kas U. un R. bija savedusi kopā. Kā tas vispār iespējams, man prātam nav aptverams.
Es devos vakar prom apmēram pēc pusstundas, tāpat Endija. Biju cerējis, ka viņi apspriedīs scenāriju, bet tur notika kaut kas pilnīgi kreiss un man nesaprotams. Kad tā tante atnāca, jūtami visus sāka diriģēt, atnesa paiku visus pabaroja, es vienīgais neēdu, jo tur bija biezputra ar gaļu. Tad iestājās kaut kāds režīms, tāda sajūta, kādu izjutu tikai sen sen atpakaļ adventistu draudzē, kopā ar veciem cīnītājiem. Sajūta, ka mani mēģina ievilkt cīņā, kas man ir nesaistoša un nevajadzīga, ir briesmīga. Turklāt tā iesaistīšana nenotiek racionālā prāta līmenī, bet ar kaut kādām smalkām vecenīšu viltībām. Agrāk, kad biju bik jaunāks, nenormāli daudz laika pavadīju visādās citu savārītās biezputrās. |
|
|