| Lielgabali |
[28. Jan 2014|11:06] |
Šorīt pamodos no veselas eksploziju sērijas.
Kāds labs cilvēks, droši vien rūpējoties, lai draugs nenokavē darbu,
bija ielicis mūsējo trīs deviņstāvu ēku pagalmā veselu pirotehnikas arsenālu,
kurš nostrādāja precīzi pulksten 6.00
Tā kā nepiederu pie tiem, kas guļ kaut šauj ar lielgabalu, biju augšā kā reaktīvā lidmašīna.
Vienīgi apzinoties viltus trauksmi, atkal laidos lejā un sabiju tur sev neraksturīgi ilgi. |
|
|
| |
[28. Jan 2014|15:07] |
Konstatēju, ka ļoti viegli ir sākt dirst par politiku. Pietiek ieņemt kādu pusi un kaut kādi spēki sāk teikt priekšā to kas jāsaka.
Uzreiz ir skaidrs, kas ir nelietis un kretīns. Kur ir taisnībā un kur nē.
Bet līdz ko izlien no tā ārā, visa tā spēle tūdaļ zaudē jēgu.
Man te kāda paziņa teica- viņai neinteresējot Ziemeļkorejas valdības versija, ka viņa ir tikai ar demokrātisko pasauli.
Man personīgi interesē abas.
Reiz skatījos dokumentālo filmu par ziemeļkoreju- un pieslēdzos tiem cilvēkiem, kas tur iet pompozajās demonstrācijās, un sajutu tādu vieglumu un iedvesmu.
Tur ir jauda tajā viņu vienotībā, iedvesmā un naivismā. Ja skatos no turienes acīm- pasaule ir pavisam citāda, tūdļa ir skaidrs cik šausmīgi, kapitālisti un imperālisti,
un cik mums ir lieliski maršēt vienotiem, par cēliem ideāliem. Tā nav ironija es reiz maršēju, domās iejutos, biju viens no viņiem un sapratu.
Kad tur nav- viss atkal izskatās citādi un tā bez gala katrs redz savu. Bet ja skatās no malas, kaut kāda bezsakarīga ņirboņa visam pāri.
un vēl man ļoti patīk Cariskās Krievijas himna!
Боже, Царя храни!
Сильный, державный,
Царствуй на славу, на славу намъ!
Царствуй на страхъ врагамъ,
Царь православный!
Боже, Царя храни! |
|
|