| Bail |
[5. Jan 2014|23:43] |
Man šodien ir bail...
Bail no visa. Dzirdu sarunas aiz sienas. Tur runā dzīvi cilvēki. Viņi runā par kaut ko svarīgu. Viņi dzīvo un tas ir normāli pārrunāt svarīgas lietas.
Tas viss tik ļoti atgādina, cik es ļoti es nedzīvoju.
Ausu korķīši palīdz uz brīdi. Šitie vaska, ko Artūrs reiz nopirka, ir lieliski.
Bet nu pēc kāda brīža dzirdes jūtība, jeb skaņas līmenis sāk kāpt uz augšu un sāku dzirdēt.
Dzirdu tādu balsu dunoņu, vispkāt būtnes, kam kaut ir kaut kas nopietns un svarīgs.
Kaut kas par ko jāuztaucas! Tāda nu dzīve ir- visādiem uztaukumiem tajā arī jābūt.
Ak šausmas! Es to visu laižu garām. Noteikti arī mani gaida kāds dzīves pienākums.
Kaut vai iziet ārā un iedot nejauši sastaptam dzērājam kādu kapeiku, ko pohas uzlāpīt.
Ir tik dauz meiteņu visapkāt, kuras gaida, lai viņas mīlēlētu. Katram cilvēkam dzīvē ir pienākums kādu mīlēt.
Kur ir mīlestība? Kur ir mana sirds? Viņas nav! Mana sirds ir pazudusi. Nav motīvu.
Un ja nu nākamā brīdī attopos jau viņā saulē un tur karmas eņģelis ar skaisti skumīgu seju ātrumā rāda materiālu, ko safilmējušas debesu kameras un tur rāda skatu pēc skata no manas tā sauktās dzīves, kas protams ir tīri teorētiski-
Šeit tev bija tāda iespēja. Te bija citāda- tev bija jāizvēlas. Jādodas dzīvē... un man būs tik šausmīgi žēl, bet vairs jau nekā...
Skaļa mūzika palīdz, uzliku Caprice elfu mūziku paskaļi.
http://youtu.be/qetPuBv_egY |
|
|