| Pššššš!!! |
[2. Jun 2013|19:12] |
Satiku šodien Hariju. Dabūju 2 gāzes balonus, kuri pie viņa jau nostāvēja labu laiku. Sagataves jaunām zvangām.
Viens bija gandrīz pilns. Aizgājām uz Dzegužkalnu. Nolēmām tur veikt gāzes izlaišanas rituālu.
Gāja visnotaļ dramatiski. Sākumā tīri labi- iespraudu ventīlī kociņu, dūšīgo šņākoņu Harijis akomponēja ar saz spēli mazliet austrumnieciskās noskaņās.
Bet kā izrādījās gāze nemaz tik labprātīgi ārā negrib- pēc kāda laiciņa balons bija nosarmojis ar nelielu ledus kārtiņu, baigi auksts.
Sākumā likās viss- gāzes nav- bet kas tev deva nākošo reizi iespiedu ventīli ar atslēgām un sagāzu uz sāniem- šķidrās gāzes šalts traucās ārā, bik apsaldēja pirkstus un pārvērta leduspuķēs tuvējo zālīti.
Bet tad notika pats trakākais- balons paspruka no rokām un sāka raiti ripot pa kalna taciņu lejā. Atslēgas palika ieķērušās un ripoja līdzi.
Skatījos taciņa veda uz ceļu un balons nemēģināja apstāties. Nācās jozt šņācošajam negausim pakaļ, knapi noķēru, paspēju satraukties ne pa jokam.
No malas varētu būt tīri laba amerikāņu komēdija. |
|
|