| 2 dienas |
[10. Feb 2013|01:37] |
Tāds samērā intensīvu, savā ziņā emocionālu notikumu vilnis.
Vakardiena... Dainis... krematorija... savādi redzēt draugu, domubiedru zārkā guļam.. sejas izteiksme mierīga, kā dzīvē.
Daudz bija cilvēku, no Aicinājuma. Šoreiz zaļais pūķis bija uzvarējis. Bet nu par Daini tiešām nepārprotama sajūta- šis cilvēks nav miris, viņa izpausmes un ieguldījums cilvēkos kuriem viņš centās dod iedvesmu ievirzīt radošajā ceļā tiešām liels.
Šodiena. No rīta cēliens pagāja nemitīgi meklējot skaņdarbu slīdskanim, kuru varētu nospēlēt ar Evijas palīdzību, tā reprezentējot, svārstos starp Rahmaņinova vokalīzi un kaut ko ņo Šostakoviča.
Tad beidzot saņemos braucu pie Dināra uz Salaspili. Pa ceļam lubenīte "vampīra dienasgrāmata"..
Pie Dināra jaunajā mājā visnotaļ omulīgi, enerģētika tai vietai daudz labāka, tāda nedaudz lauku gaisotnee, viene istabiņa uz viesie, bet kaut kā mājīgāk.
Ierakstījām dziesmas demo- viņš dziedāja ar Dragūnas tekstu "es gulēju kaila sniegā..." romaņķika, kad sievietes mīlasapskaidrību dzied vīrs ar samtaini piesmakušu balsi.
Iespieda man saujā piecīti= negribēju jau ņemt, bet nu jāņem bija. Turklāt many many galīgi nav.
Atbraucu atkal Rīgā= aizeju uz Reznonases dzīvokli, tur veiksmīgi finišējusi rotu darbnīca. Satiku Kārli- un kaut kā jocīgi, gandrīz uz reiz panesās lekcija, par analogo, digitālo skaņu. Mp3 kompresijas būtību un audiofailu uzbūvi= viss tā nedaudz kliedzot piepaceltā balsī, kaut kāds neparasts draivs uznāca.
Tad atnāca ziņam, ka Daksis spēlē Aptiekā. Devos tur.
Pie Galdiņa sēdēja artūrs, pa ceļam jau vienreiz satiktā Liene ar draudzeni, blakām kāds ķīnietis...
viņa sejā bija redzams dažas rētas, iespējams čalis savu laik dūšīgi kāvies.
Sarunājos- elefiskā meitene ar lielu entuziasmu tērzēja ar ķīnieti= kurš stādījās piriekšā kā Kennnets.. esot kinoproducents, meklējot iedvesmas...
Tad parādījās Daksis.. ak vai... jau pirmos mirkļos, radās asociācija ar Daini Grīnvaldu- tā pati sejas izteksme, kaut kādas raksturīgas iezīmes..
Jā arī viņs nokāpis no lielā plosta... Izskanēja pateicība draugam kas izglābis... Nu jā balss tembrs mainījies.
Bet nu vairs nebija tādas brauvūrīgi uzspēlētas leilības, kāda bija viņā pēdējos gadus, tagad bija tāds ļoti patiess cilvēcīgs.
Pēc koncertam, sākās pavadīšanas> Ķīnietis jau biaj ieķēries būtnei elkonī, ļoti gribēja viņu pavadīt, bet meitene šķiet ļoti veikla un pieredzējsi= pavadīja ārzemnieku līdz viesnīcai.
Tad nu savukārt notika manis pavadīšana līdz autobusam> pieturā diskusijas par Hireonīma Boša elles gleznu un visādām savdabīgām lietām. |
|
|