| Hobits-jobits |
[11. Jan 2013|15:14] |
Hē, hē, ho, ho! Biju uz Hobitu šodien! Diemžēl, varbūt par sarūgtinājumu daudz jaukiem cilvēkiem, neko labu par šo filmu pateikt nevaru.
Pirmkārt jau 3D man galīgi nepatīk. Kaut kā man uztvere tam nav piemērota, visu laiku redzu miglu, īpaši kur strauji mainās kadri, kaut kā redze nespēj nofokusēties, laicīgi.
Sāku saprast cilvēkus, kuri lieto brilles. Un vispār, arī vietās kur nekas neņirbēja un varēja arī tā saucamo triju dimensiju efektu redzēt- arī tas bija nožēlojami.
Nu nav tas reālās trīsdimensiju pasaules uzņēmums! Drīzāk tas atgādina teātra dekorācijas, kur salikti plakani no finiera izzāģēti koki un cilvēku figūras, nu neradās iespaids, ka viņas ir telpiskas.
Vislielākais 3d trumpis laikam ir kaut ko negaidot iesviest purnā- vai nu tie ir maigi taurenīši un vates piciņas, vai asinskāra nezvērā žokļi. Bet kad nepieciešams tiešām skaistu kalnu ainavu parādīt- ni, ni- par īsu- atgādina krāsainu plāksnīšu krāvumu.
Tiešām žēl, ka nevar izvēlēties, skatīties ierasto plakano bildi.
Bet nu tas arī štrunts- jo būtībā pati filma arī ir nekāda. Tiešām rēķināta uz reāli tupa cilvēka uztveri. Šaušalas pārņem, zinot, ka naudas maka turētāji neko nedera tāpat un viņu statistikas pētījumu centrs ir izdevis tādus vidējā cilvēka saprāta parametrus un skaidrs, ka tādi ir miljoniem.
Nu viss tik tiešs nepārpotams.
Labais- tādad smuks un stilīgs. Sliktais, tātad neglīts un riebīgs, piedevām vēl stulbs, kam nekas cilts nepastāv, kā kādu saplosīt.
Motivācija tik klasiska, kā gājiens uz mazmājiņu- proti- dzīvoja labie ļaudis, savās mājiņās un priecājās, pēkšņi atnāca sliktie briesmoņi- un visu sačakarēja.
Tā vienkārši atnāca- ne no šā, ne nā - gluži vienkārši tāpēc, ka viņi ir slikti. Netici- paskaties, kādas briesmīgas ir viņu sejas- vai ko citu no tādiem var sagaidīt.
UN protams- tik bezcerīgus ērmus, kuri turklāt vēl ir ļauni- nekur citur nav kur likt, kā nīdēt ārā, jo vairāk un labāk. Un ko citu padarīsi- ka viņi kā odi, kā dunduri lido tieši visū. Atliek tikai zvetēt.
Varoņiem tiešām svētais Čaks Noris stāvēja klāt. Neskatoties, ka pārvēlās pāri klintsbluķi, paši lidoja no simtmetrīga augstuma un gruveši pa virsu- ne skrambiņas.
Simtiem briesmekļi, centās durt, kost un plosīt- nekādi būtiski ievainojumi> Bet protams- viņi taču varoņi, kuriem jāizdzīvo līdz beigām. Ko tad filmas beigās sliktie vien tik paliks?
Labie cilvēki taču mīl labas beigas, ja nu visus labos beigās noslaktēs- labie cilvēki pateiks citiem, labajiem cilvēkiem- ka uz šitādu filmu iet nevajag- tur visus labos nogalina.
Mūsu Zilās planētas reālie hobiti ar mazliet līkajiem deguniem un naudas maišeļiem tādu izšķērdību tak nevar atļauties. |
|
|