| |
[30. Dec 2012|11:21] |
Šodien sapnī biju Hitlers.
Bet laikam kādā citā realitātē. Karš jau bija paspēlēts, bet Hitlers ieslodzīts, bruņotā būrī. Sirms, noguris un salauzts.
Laikam notika kaut kāda kara noziedznieka konvojēšana. Bet bija kādi spēki, kas gribēja tūlīt un nekavējoties izrēķināties.
Bija kaut kāda apšaude. Viena ievainoja. Hitlers bija pārāk noguris, tadēļ vienaldzīgi vēroja, kā no brūces sūcas asinis.
Bija kāds sižets, kur arī kāds uzticamais sekotājs, kas vēroja notiekošo, meklēja izdevību iejaukties.
Bet tad sāka notikt brīnum lietas. Laikam operācija karagūstekņa likvidēšanai notika pilnā sparā un apsargi neko prātīgu padarīt nevarēja. Atlika gaidīt beigas.
Pēkšņi, kaut kas ar Vadoni notika- viņš pārvērtās. Pārvērtās par jaunus spēcīgu cilvēku, ar pilnīgi citu izskatu, neatpazīstams. Un spēks kas viņam piemita,
ļāva izplēst caurumu metalizētajā cietuma būrī kailām rokām. Uzmanīgi virzījos ārā, un tad tur arī uzradās mans uzticamais sekotājs. Vai tu tiešām mani pazīsti?- jautāju. Jo zināju, ka izskats pilnībā mainījies.
Viņš klusēja, skatiens rādīja, ka pazīst. Un ka ir gatavs iet ar mani līdz pasaules malai. |
|
|