| rīta filozofēšana |
[13. Dec 2010|10:35] |
Puķīte auga, te pēkšņi kāds vācu armijas zābaks to samina.
Vai varam aiztavetzabaku
?
Es:
zābaks ir transformātors
viņš vienu formu pārvērš citā
Es:09:41
faktiski traģēdija ir tikai tad- ja mēs puķīti uzskatam par individualitāti- unikālu esamību- bet ja mēs raugāmies, ka gan puķe gan zābaks ir tikai daļa no lielākas sistēmas- tad saprotam, ka transformācija pašā sistēmas iekšienē faktiski nekā neizdzēš
Es:09:42
tā pati sistēma spēj ģenerēt citu puķīti- un nav svarīgi kādā laikā tas notiek
Es:09:43
jo piemēram tas attēls ko redzam uz monitora- ļoti daudzas reizes sekundē izdziest un rodas no jauna- bet mēs to nemanām- jo sistēma to nemitīgi reģenerē
Es:09:44
un tas notiek tik ātri- ka mēs nespējam izsekot
ja attēlu uzsfilme'tu palēnināti- tad mums šķistu- ka notiek nemitīgi delet
un pat ja atjaunošanās ir 10x ilgāka- tas maz ko maina
Es:09:45
jo informatīvā atmiņa jau par visu ir
formas izpaušanās ātrums nav tik būtisks
Es:09:48
Bet ja šķiet ka puķīte- digitāla vai parasta- pati par sevi ir unikāla esamība. kas pēkšņi pazūd nebūtībā. tad faktiski viņa var pazust kad vien tai tīk- tās ir viņas darīšanas. Līdz ko mēs sākam apelēt ar jēdzienu "netaisnība" tūdaļ mēs parādam- ka paši ticam augstākas esības struktūras esamībai, kurā viss savstarpēji saistīts
Es:09:49
HEI- VAI TU VĒL TUR?
armands:10:12
ja man pazuda savienojums
lai tuurpinatu sso teemu
tagad atjaunojaas
ja jautajums kapeec mees piekeramies pukiitei
kura i trausla
armands:10:13
mus it ka nevajag citu pukkiti kura tjaunaojaas
bet to pukkiti kuru zabaks samina
Es:10:22
Puķīte arī dabīgi- ir nemitīgi mainīga realitātes sastāvdaļa- ar katru sekundi viņā notiek nelielas molekulāras pārvērtības un tā ir ceļā uz novīšanu. Īpašu to dara mūsu prāta pieķeršanās
Lietotājs šobrīd nav online!
tam tēlam- kuru tas pats par viņu radījis
Lietotājs šobrīd nav online! |
|
|