| |
[24. Jun 2010|00:45] |
Aizbraucu uz Bērzkrogu svinēt Jāņus un tuliņ pat atbraucu atpakaļ.
Apskatījos tur neliela kompānija sēdēja pie galda, visi manāmi iedzēruši un dzēra vēl, runāja kaut ko ļoti tizlu, gārdzošās balsīs, sapratu,
ka atrašanās tādā atmosfērā būs vienas vienīgas mocības, izlēmu tīties.
Skaists bija tas gājiens pa lauku ceļu līdz pieturai, cik jauki pie dabas. Skaista māja ar tur bij, žēl vienīg ka cilvēcīgais faktors visu bojā.
Protams esmu bik, jocīgs- nespēju integrēties sabiedrībā.
Ļoti veiksmīgi nostopēju, kāds čalis aizveda pa taisno līdz Rīgai. Strādājot Anglijā, visu ceļu runājām par šo un to.
Draugi viņam esot no visas pasaules. Londonu apsēduši indieši.
Jā neskatoties uz visu angliju viņš bija normāls... un par savu dzīvesveidu un lietām kas man apkārt neiedrošinājos stāstīt
pat nejutu, ka vajag, tikpat labi es varētu sākt stāstīt par ceļojumiem uz citām planētām. Jā j
Tā nu par nodarbošanos atbildēju, ka esmu datordizaneris u.c. sviestu
Vārdu sakot fiksi sagudroju ar ko identificēties, jo citādi paliktu parādā. Gribējās ar viņu tādā viņa valodā, jo lāga čalis tiešām...
Braucot piezvanīja Bušmanis... mmm tādas šausmas atkal dabūju dzirdēt Ņūdžersijas štatā esot vieni vienīgi bandīti
un pat bijusī PSRS ar visiem čekistiem sāk likties kā jauka vieta.
Lasu vecos labos "atnācējus no nekurienes" tiešām lieliska fantastikas grāmata, kaut piecdesmitajos sarakstīta... |
|
|